Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: 2019

Pārrakstot Egilu Līcīti: Grēta Tūnberga

Attēls
Sākšu ar atzīšanos. Lai gan Latvijas Avīze, īpaši manu aktīvo politisko gaitu laikā, mani ir ielikusi pavisam citā, ne savu lasītāju kastītē, jau vairākus gadus esmu regulāra tās lasītāja. Gan tāpēc, ka tā ir vienīgā neatkarīgā dienas avīze Latvijā, ko instinktīvi gribas atbalstīt, gan arī tāpēc, ka tā patiešām ir laba lasāmviela, kur ir gan labi komentāri, gan labas intervijas, gan lieliska analīze par, piemēram, Krievijā notiekošo. Egila Līcīša komentārus tur uztveru kā jancīgu kumodi vecvecāku klētiņā – visi pie tās tā pieraduši, ka sen jau vairs neuztraucas par tās neiederību nekādos priekštatos par gaumi.  Tomēr Egila Līcīša komentārs par vides akīvisti Grētu Tūnbergu, kurai šajā nedēļā bija iespaidīga uzstāšanās ANO, izkrita no šī ieraduma, jo ieņirdza par  jaunu pusaudzi, saistot viņas vecumu un citas personiskās īpašības ar viņas uzskatiem un veidu, kā viņa tos pauž. Tomēr, ielasoties dziļāk, es sapratu, ka Egilu Līcīti, tāpat kā mūs daudzus, patiesībā ir pozitīvā veidā sa

Dzeloņdrātis un pienenes

Attēls
1989. gada vasara no jauna pusaudža viedokļa bija lieliska. Kas gan varētu būt labāks par neviena netraucētu laiskumu siltā vasarā? Var gulēt, cik gribas, lasīt gultā līdz pēcpusdienai, gultas saklāšanu atlikt uz nenoteiktu laiku, kā arī bezgalīgi klausīties Rīgas Čiekurkalna tirgū iepirktās lentas uz vecākiem nesen izdīktā magnetofona. Gaisā ir pārmaiņas, vecāki pazuduši Tautas frontē un jaunas, dramatiski citādas dzīves gaidās un, sekojot tolaik ierastajai tradīcijai, neko daudz par politiskajām norisēm neskaidro, jo paši nezina, kas īsti notiks, un arī mazliet baiļojas, ka pārāk skaidri formulēti politiski uzskati jaunam pusaudzim galu galā var būt par skādi. 23. augustā šo brīnišķīgo dienas ritu pārtrauca mūsu padomju dzīvoklītī ieskrējušais tētis, steigā paziņojot, ka mums ar māsu tūliņ jābūt gatavām, jo  Baltijas ceļā trūkstot cilvēku. Pēc pāris minūtēm ar ģimenes pelēko  žiguli  desojām Iecavas virzienā. Piebraucām pie grupas cilvēku, un mums pretī skienošs cilvēks nokl

Žurnālista Golunova atbrīvošana: skats no Pēterburgas

Attēls
Ivans Golunovs pēc atbrīvošanas no apcietinājuma. Foto: TASS Lolita Čigāne   14. jūnijs , 2019 7.00 Reti tā sagadās, tomēr šoreiz tā bija. Dienā, kad no apcietinājuma Maskavā tika atbrīvots Rīgā bāzētā neatkarīgā Krievijas medija  Meduza   žurnālists Ivans Golunovs, piedalījos Eiropas ietekmīgās domnīcas  ECFR  ( European Council on Foreign Relations ) darba seminārā Sanktpēterburgā, kur biju aicināta runāt par Baltijas-Krievijas attiecībām. Tur atklātas, iekšējas diskusijas formātā apspriedām katras puses pozīcijas. Manas runas laikā Rīgā pie Krievijas vēstniecības pulcējās Ivana Golunova atbalstītāji. Sacīju – Latvijas pilsoniskā sabiedrība tuvplānā redz, kas notiek Krievijā, pie jums iecienītais režisors Serebreņņikovs ir mājas arestā, uz izdomātu apsūdzību pamata apcietināts Golunovs, daudzi Krievijas demokrātiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji raduši patvērumu Baltijas valstīs. 2014. gada nelikumīgā Krimas aneksija Latvijā ir dzīvā atmiņā, bet

Laikā, kad par un ap politiku tik daudz dzeltena, nolēmu, ka ar “dzīvesstila” presi var parunāt arī šādi. Paldies žurnālistei Anastasijai par sarunu.

Attēls

Daudziem tādu Kariņu

Attēls
“Vai Latvijā ir iespējama vājprātīga valdība?”, nesen jautāja pārstāvis no Latvijai līdzīgas, “jaunās” ES dalībvalsts, kuru paša valdības korupcija, populisms un sliktā pārvaldība viņu novedusi izmisumā. Aizdomājos, jo mums Latvijā gājis visādi. Tomēr dienā, kad 13. Saeimā apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, gribas teikt, ka mums tomēr ir paveicies ar vēlēšanu sistēmas, vēlētāju izvēles un politiskās tradīcijas kombināciju. Nesen kāds britu kolēģis, kas arī ir izmisumā par paša valstī notiekošo un labi pārzina Latvijas politiku, jautāja: “Kāpēc mums nav Kariņa?”. Šajā pa jokam izteiktajā jautājumā ir liela daļa patiesības.   Dzīvojam sadrumstalotas politikas laikā. To raksturo skaidro, ierasto, paredzamo politisko izvēļu – esmu darba ņēmējs, tātad balsoju par sociāldemokrātiem - noriets. Tas, protams, saistīts ar plašām ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām un kulturālām pārmaiņām. Šajā laikmetā redzam demokrātijas, kas ar grūtībām, tomēr spēj realizēt pārvaldību, un stipras,