otrdiena, 2017. gada 12. decembris
trešdiena, 2017. gada 29. novembris
Valsts prezidents jāvēl atklāti: runa Saeimas debatēs
2017. gada 7. septembris
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Patiesi ir tā, ka šie vairāk nekā 11 tūkstoši cilvēku, kas parakstījuši šo iniciatīvu, ir apliecinājuši, ka ar pašreizējo prezidenta ievēlēšanas kārtību ir problēmas. Bet šīs problēmas mums nevajag risināt ar kaut kādiem paņēmieniem, kas neatbilst Latvijas parlamentārajai valsts iekārtai. Mums nav nepieciešams pēkšņi tautas vēlēts prezidents vai viens prezidents ar paplašinātām pilnvarām, kurš ar šīm paplašinātajām pilnvarām būtu kā princis baltā zirgā un kurš pēkšņi mūs visus izglābtu. Mums vienkārši ir nepieciešams Satversmē vārdu “aizklāti” aizstāt ar vārdu “atklāti”, un tad arī pēdējais atlikušais politiskais tirgus, proti, par Valsts prezidenta ievēlēšanu, vienkārši beigsies.
Kolēģi, ikviens no mums ir pieredzējis, kā ir beidzies politiskais tirgus par citu amatpersonu ievēlēšanu, kopš mums ir atklāti balsojumi. Mēs šeit nobalsojam, amatpersonas sāk strādāt, un mums... tiem, kas nebalsoja saskaņā ar savu apliecināto izvēli, nav jāslēpjas pa kaktiem un nav jāmelo žurnālistiem un sabiedrībai, kāds tad šis balsojums bija.
Un, kolēģi, diemžēl, diemžēl tas fakts, ka mēs valsts augstāko amatpersonu, valsts pirmo amatpersonu, kas taču ir tā persona, kas mūsu sabiedrībai parāda to tālo zvaigzni un to vīziju, uz kurieni mēs gribam virzīties, joprojām izraugāmies polittirgus apstākļos, atstāj ļoti smagu nospiedumu uz jebkura prezidenta darbu prezidenta amatā.
Cienījamie kolēģi, mēs visi šajā vasarā varējām lasīt tā sauktās oligarhu sarunas, un, lai gan ir cilvēki, kas uzskata, ka šīs sarunas, iespējams, nav autentiskas, sarunu autentiskumu ir apliecinājuši paši sarunu dalībnieki - gan Urbanoviča kungs, kas atvainojies cilvēkiem, kurus viņš ļoti nejauki šajās sarunās ir aizskāris, gan Lemberga kungs, kas nosaucis to par veču muldēšanu, gan arī Dūklava kungs, kas ir teicis, ka veči tā parasti muldot. Un tā tālāk.
No šīm sarunām viens citāts par polittirgu saistībā ar prezidenta ievēlēšanu.
Saeimas priekšsēdētāja! Mums nav noteikts veids, kā mēs lasām citātus, kuros ir atrodami rupji svešvalodu vārdi, tāpēc ar jūsu atļauju šos rupjos svešvalodu vārdus es aizstāšu ar skaņu “pī”.
Lembergs: “Baigais džeks! Un ko viņš dara? Viņš Andrim stāsta, ka viņam vajadzētu kaut kā izstāstīt par vekseli. Kam interesē Andra vekselis? Ko viņš, pī, - marasmā? (Dep. A.Kaimiņš: “Par tēmu!”) Kam interesē Andra vekselis, pī? Nu tagad vienīgais oligarhs Lembergs. Bet kas ir uz otro termiņu viņam?” Un šeit ir runa par Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani. “Tātad viņam nebija balsis. Es tev pateikšu - viņam bija aptuveni kādas 40 balsis. Un Andris man toreiz... tas bija īsi pirms mūsu lielā kara... Andris saka: “Klausies, velns, davai to Ulmani!” Man, pī, to Ulmani vajag?! Bet viņam vajag. Un mēs salikām, ko mēs tur varam, no opozīcijas, un “Ceļā” jau arī nebija balsis. Un kopā mēs savācām, man liekas, 13 balsis. Iznāca, ka man bija kādas astoņas, un Andrim bija piecas. Nē, mēs pat vairāk savācām - 15. Man bija deviņas, Andrim - sešas, pī. Un viņš dabūja 57 balsis, tas Ulmanis. Saproti, viss baigi skaisti! Bet mēs taču zinām, ka mēs likām, un tur bija zināms budžetiņš. Ne jau par skaistām acīm. Ulmanim vajadzētu Andrim, pī, visu laiku roku bučot, pī. Labi, viņš par manu lomu vispār nezina, jo Andris visu laiku ar viņu kontaktējās.”
Tātad oligarhu sarunās, kuras tajās iesaistītie ir atzinuši par autentiskām, ir šāda veida citāts par 1996.gadā notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Varbūt kādi teiks, ka diemžēl šādi notikumi varbūt arī bija un polittirgus deviņdesmitajos gados bija, bet tagad droši vien tāda polittirgus vairs nav. Bet, kolēģi, paanalizēsim, kas notika 2015.gadā šajā Saeimā, vēlot prezidentu!
Ievēlot tagadējo prezidentu, pirmajā kārtā viņam 35 balsis tika solītas, 34 balsis tika saņemtas.
Otrajā kārtā 35 balsis solītas, 34 balsis saņemtas.
Trešajā kārtā 35 balsis solītas, 35 balsis saņemtas.
Ceturtajā kārtā, kur Vējonis palika divatā ar otru kandidātu Levita kungu, 35 balsis solītas, 46 balsis saņemtas.
Kolēģi! Sabiedrība tā arī nekad neuzzināja, no kurienes un kādā veidā tika “sakārtotas” šīs 11 balsis. Iespējams, tur bija zināms budžetiņš, iespējams - ne. To mēs nekad neuzzināsim.
Kolēģi, lūdzu, uz mūsu valsts simtgadi uzdāvināsim mūsu sabiedrībai atklātus balsojumus par prezidentu, un tad mums nebūs nepieciešams fantazēt par tautas ievēlētu prezidentu, par prezidenta pilnvaru paplašināšanu! Vienkārši saņemsimies un nomainīsim to vienu vārdu “aizklāti” uz “atklāti” un darīsim to pavisam drīz!
Paldies. (Aplausi.)
trešdiena, 2017. gada 15. novembris
Kā Tieslietu ministrija “atsedza seju”
Mūsu
valsts šogad Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides indeksā
“doing business” ir noslīdējusi par 5 vietām vairāku
nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vides apstākļu dēļ – viens no
tiem - maksātnespējas procesi. Tā ir kā
pusaudžu spēle “Mafija pret pilsoņiem”, tikai
šeit darbojas “tiesneši kopā ar blēžiem pret uzņēmējiem”. Šī shēma diemžēl tiek izmantota, blēžiem ar korumpētu tiesnešu palīdzību
tiekot vaļā no parādiem. Gaidījām enerģisku
rīcību no Tieslietu ministrijas, jo maksātnespējas procesu
negodīga izmantošana ir gadiem ieildzis posts?
Tieslietu
ministrija patiešām ir rīkojusies enerģiski, pat vētraini,
likumprojektam “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, kas
sastāv no 4 (!) pantiem, uzrakstot 33 lapu garu anotāciju. Tajā Tieslietu ministrija ir ielikusi visu, kas
nav “mucis prom”, lai izstāstītu, ka Latvijai ir t.s. "leģitīmi mērķi" šādu likumu virzīt. Tieslietu ministrija, protams, zina, ka šādos, politiski un juridiski
jūtīgos priekšlikumos, tieši
skaidrojumam ir izšķiroša nozīme.
Tieslietu ministrijas skaidrojumā ir atrodams gandrīz viss. Sociālpsiholoģiski
spriedelējumi - “[..] seju aizsedzošie apģērbi nav vienkārši
reliģisks apģērbs. To nēsāšana var tikt uztverta kā politisks
akts, kas pauž neiecietību pret mītnes zemes kultūru,
civilizāciju un paražām”, tāpat “mēs uzskatām – ja
cilvēks neskatās otram acīs, viņš līdz ar to psiholoģiski
nodala sevi no sarunubiedra”. Tur atrodamas reliģisko tekstu
interpretācijas “būtiski atzīmēt, ka Korāns neparedz sejas
aizsedzoša apģērba nēsāšanas pienākumu” un pat arhitektūra
- “Minereti ir uzskatāms un redzams politiski-reliģiskās varas
pieprasījuma simbols”.
Drošības
policijas ieskatā šis visas publiskās vietas ietverošais un tikai
nedaudzus izņēmumus (profesionālie pienākumi, sports, māksla,
veselība, laikapstākļi) atrunājošais aizliegums mūsu valsti
padarīs nedrošāku. DP pat dievojas: “ticiet mums, ja mēs redzam
apdraudējumu, mēs vienmēr esam par lielāku personisko brīvību
ierobežošanu, tomēr šajā gadījumā tas nav nepieciešams".
Visbeidzot, vienmēr ir jautājums par policistu uz ielas, kuram šis aizliegums
būs jāievieš dzīvē. Diemžēl šis aizliegums attieksies arī uz
manu vēl padomjlaiku bērnības epizodi, kad ar klases puikām
stadionā, ar pionieru kaklautiem aizsegtām sejām, spēlējām
pirātus. Kā zināms, skolnieku pasaulē vislabākais pirāts ir
tas, kas aizsedz pēc iespējas daudz no savas sejas, vēlams
atstājot atsegtu tikai vienu aci. Tieslietu
ministrijas priekšlikums paredz, ka mums par šo pienāktos
administatīvais sods.
Visa šī
Tieslietu ministrijas vētrainā darbība sacelta piecu cilvēku dēļ,
kas Latvijā pašlaik reliģisku iemeslu dēļ aizsedzot seju.
pirmdiena, 2017. gada 23. oktobris
otrdiena, 2017. gada 17. oktobris
Par bērnu tiesībām
Par reālām un ideālām ģimenēm
![]() |
Iesniegtais un komisijas atbalstītais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā |
Vainīgais ir atrasts. Uzsākam vainīgā meklēšanu.
![]() |
Par Eiropas parlamentārietes Ineses Vaideres interviju, kurā daudz pieminēta mana politiskā dabība. |
ceturtdiena, 2017. gada 5. oktobris
Labi pārvaldīti sabiedriskie mediju ir vislabākais informatīvas telpas sargs: top sabiedrisko mediju likums
Sabiedrisko
elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums
________________________________________________________________
1.
Kāpēc nepieciešams jauns likums?
- Tradicionālo mediju
vājināšanās kontekstā sabiedriskā TV un Radio spēlē arvien svarīgāku lomu
valstiskas informācijas telpas nodrošināšanā.
- Interešu konflikts
NEPLP darbā – vienlaicīgi regulators un sabiedriskā pasūtījuma izpildes uzraugs
– vienlaicīgi darbojas gan ar komercmedijiem, gan medijiem, kas finansēti no valsts
budžeta.
2.
Izstrādes gaita
Izstrāde
uzsākta 2016. gadā, bijušas 3 konferences, t.sk. Saeimā, vairākās darba grupas,
tika saņemti un iekļauti plaši komentāri no mediju nozares, ekspertiem,
organizācijām.
3.
Svarīgākās normas
- Padomē 9 locekļi –
4 Saeimas ieceltie (respektējot opozīciju) 3 – NVO Memoranda padome, 2 –
sociālie partneri – darba devēji un ņēmēji. Tikai priešsēdētājam un vietniekiem
darbs padomē ir pamatdarbs.
- Redakcionālā
neatkarība – padome un valde nedrīkst ietekmēt saturu.
- Viens valdes
loceklis – ģenerāldirektors –atlase: atklāts konkurss, var atcelt ar 2/3 balsu,
pilnvaru termiņš – 5 g., ievēlams ne vairāk kā 2x pēc kārtas.
- Galvenais redaktors
– neatkarīgs, nes atbildību par saviem lēmumiem – ievēl un atbrīvo padome pēc
ĢD priekšlikuma.
- Ombuds –
“sabiedrības balss”, kas sniedz atzinumus par sab.mediju darbu, nedrīkst
iejaukties mediju darbā PIRMS satura pārraidīšanas.
- Piešķirtais
publiskais finansējums nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada finansējumu.
4.
Neatrisinātie jautājumi/problēmas
- Padomes locekļu skaits
un ombuds – kopā 10 cilvēki – iespējamas grūtības atrast pietiekami
kvalificētus un sabiedrības uzticību baudošus cilvēkus.
- Likumprojektā nav
paredzēta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, to piedāvāts risināt
uz 2. lasījumu.
- Neskaidrības ar finansējuma nodrošināšana Sabiedrikso mediju
padomes sekretariātam.
Likumprojekta izskatīšana 1.
lasījumā – 5. oktobrī, priekšlikumi 2. lasījumam –
līdz 2018. gada 5. janvārim
piektdiena, 2017. gada 29. septembris
Kustība Par!: Latvijas Radio nedrīkst vadīt “lielākie kretīni”
Latvijas Radio valdē nekavējoties ir jāieceļ profesionāļi, kas
saglabā sabiedriskā medija izcilību un to gudri pārveido. Tos nedrīkst
izraudzīties pēc oligarhu ievazatā “lielākā kretīna” principa.
Pastiprinoties ārvalstu un pašmāju manipulatoru vēlmei ietekmēt
Latvijas mediju saturu, kvalitatīvs un neatkarīgs sabiedrisko mediju darbs ir
augstākā prioritāte.
Situācija Latvijas Radio ir ilgstoši nepieņemtu politisku lēmumu
rezultāts. Plaši apspriestā sabiedrisko mediju atteikšanās no komercreklāmas ir
novilcināta. Neskaidrs, nestratēģisks un no dažādām valsts atbalsta programmām
veidots finansējums darbinieku atalgojumam rada necaurskatāmu haosu.
Saeimai ir nekavējoties jāpieņem jauns Sabiedrisko mediju likums.
Tajā jānosaka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, jānošķir
sabiedriskā pasūtījuma izstrāde un komercmediju regulācija, jāizveido
sabiedrisko mediju ombuds kvalitātes kontrolei.
Jaunajā Latvijas Radio valdē ir jābūt cilvēkiem, kuri spēj
saglabāt neatkarīgas žurnālistikas tradīciju un gudri vadīt pārmaiņas, nevis par
smagiem noziegumiem tiesāta oligarha
draugiem.
Kustības Par! vadītājs
Daniels Pavļuts
Papildus informācija:
Lolita Čigāne,
lolita.cigane@gmail.com +371 29503495
otrdiena, 2017. gada 12. septembris
Bērnu pilsonība nepareizu formulējumu slazdā
Termini automātisks - neautomātisks ir nepiemēroti un pat maldinoši nepilsoņu bērnu pilsonības kontekstā.
Latvijā dzimušu nepilsoņu vai bezvalstnieku bērniem pienākas Latvijas pilsonība bez jebkādu papildus kritēriju izpildes. Sarunā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas par bērnu reģistrāciju atbildīgo darbinieci izgājām soli pa solim procedūrai, kā Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā. Viens vecāks ierodas ar bērna dzimšanas fakta apliecinājumu, darbinieks lūdz personu apliecinošu dokumentu, secina, ka vecāks ir Latvijas nepilsonis, un mutiski jautā, vai vecāks piekrīt, ka bērns tiek reģistrēts kā Latvijas Republikas pilsonis. Kad saņemta atbilde “jā”, bērns iedzīvotāju reģistrā tiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis un tam tiek piešķirts personas kods. Šādu kārtību nosaka 2013. gadā grozītais Pilsonības likums.
Latvijā dzimušu nepilsoņu vai bezvalstnieku bērniem pienākas Latvijas pilsonība bez jebkādu papildus kritēriju izpildes. Sarunā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas par bērnu reģistrāciju atbildīgo darbinieci izgājām soli pa solim procedūrai, kā Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā. Viens vecāks ierodas ar bērna dzimšanas fakta apliecinājumu, darbinieks lūdz personu apliecinošu dokumentu, secina, ka vecāks ir Latvijas nepilsonis, un mutiski jautā, vai vecāks piekrīt, ka bērns tiek reģistrēts kā Latvijas Republikas pilsonis. Kad saņemta atbilde “jā”, bērns iedzīvotāju reģistrā tiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis un tam tiek piešķirts personas kods. Šādu kārtību nosaka 2013. gadā grozītais Pilsonības likums.
Tātad, Latvijas nepilsoņiem
dzimušiem bērniem Latvijas Republikas pilsonība pienākas un tiek piešķirta pēc
viena vecāka mutiski pausta “jā” bērna reģistrēšanas brīdī.
Problēma, kas ir iezīmējusies ar
esošo regulējumu, ir tāda, ka vecākam, esot dzimtsarakstu nodaļā, ir tiesības
teikt arī “nē” un tad bērns tiek reģistrēts kā nepilsonis vai gadījumos, ja
viens bērna vecāks ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis - šī
bērna Latvijas pilsonības statusā reģistrācijas kārtība netiek piemērota. Tas
nozīmē, ka lai gan nepilsoņa statuss pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas tika
noteikts kā pagaidu statuss, mūsu valstī joprojām vecāku “nē” gadījumā vai
nepilsoņa un citas valsts pilsoņa savienības gadījumā bērnam var piešķirt
nepilsoņa statusu. Lielākā daļa vecāku, kas uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka
jautājumu saka “nē”, to skaidro ar to, ka šāds statuss atvieglojot ceļošanu –
neesot nepieciešamības pēc Baltkrievijas un Krievijas vīzām, ceļojot uz šīm
valstīm. Ir skaidrs, ka vecāku ērtība nedrīkst būt iemesls bērna palikšanai
neskaidrā, pagaidu, nepilsoņa statusā. Pašlaik Latvijā vecumā līdz 18 gadiem ir
6107 nepilsoņi, 2016. gadā “nepilsoņa” statuss tika piešķirts 54 bērniem.
Lai labotu esošo situāciju, nav
jāveic grozījumi Pilsonības likumā vai esošajā Latvijas pilsonības piešķiršanas
kārtībā, viss, kas jāparedz, ir tas, ka statuss “nepilsonis” vairs nevar tikt
piešķirts – vecākam jāizvēlas – vai nu reģistrēt savu bērnu kā Latvijas pilsoni
vai uzsākt ceļu uz citas pilsonības iegūšanu savam bērnam.
Abonēt:
Ziņas (Atom)