Par ģimeniskas vides nodrošināšanas nepieciešamību bērnu namu bērniem

Par bērnu tiesībām

Par reālām un ideālām ģimenēm

Iesniegtais un komisijas atbalstītais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Runa debatēs par I. Bites priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzūbas likumā, 2017. gada 26. janvāris

Saeimas komisijas deputāti pie jautājuma par deinstitucionalizāciju atgriezīsies septembrī

Rīga, 16.maijs, LETA. Šodien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē nolemts pie jautājuma par deinstitucionalizāciju un bērnu tiesību ievērošanu atgriezties septembrī.

Labklājības ministrijas pārstāve Baiba Stankēviča stāstīja, ka bērnu skaits institūcijās katru gadu samazinās, kas ļaujot secināt par pieaugošu darbu ģimeniskas vides nodrošināšanai bērniem. Līdz ar to tas ļaujot domāt, ka Nacionālajā attīstības plānā nostiprinātais mērķis līdz 2030.gadam sasniegt rādītāju, ka tikai 10% no ģimenēm izņemto vai bez vecākiem palikušo bērnu atradīsies institūcijās.

Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga uzsvēra, ka, veicot pārbaudes, ir konstatēta virkne bērnu tiesību pārkāpumu, kas tostarp liecina par izpratnes trūkumu saistībā ar bērnu tiesībām. Viņa norādīja, ka ir ļoti būtiski nodrošināt preventīvos pasākumus, nevis sodīt par jau notikušiem pārkāpumiem. "Sodīšana ir bezspēcības pazīme, jādarbojas preventīvi," piekodināja Kronberga.

Kronberga stāstīja, ka bērnu tiesību jautājumā trūkst sadarbības starp visiem līmeņiem, turklāt kā būtisks apstāklis ir arī draudi bērnu drošībai un nelabvēlīgi dzīves apstākļi kā fiziskā, tā arī emocionālā izpratnē. Viņa uzsvēra, ka arī paši bērni nav informēti par savām tiesībām, kā arī iespējām vērsties dažādās iestādēs.

Tiesībsargs Juris Jansons, atsaucoties uz Tiesībsarga biroja veikto pētījumu par institūcijās esošajiem bērniem, kritiski vērtēja pastāvošo situāciju, uzsverot, ka izpratne par vardarbību starp un pret bērniem ir ļoti atšķirīga. Viņaprāt, likumdošanas līmenī saistībā ar bērnu tiesībām valstī viss esot kārtībā, taču problēmas rodas likuma normu piemērošanā praksē. Viņš ir pārliecināts, ka ļoti svarīgi ir mainīt pašvaldību un institūciju darbinieku attieksmi.

Uz sēdi aicinātā Jelgavas domes izpilddirektore Ināra Škutāne piekrita, ka situācija ir jāmaina, tomēr, viņasprāt, argumenti par to, ka pašvaldības neko nedara deinstitucionalizācijas sakarā bailēs pazaudēt darba vietas, neizturot kritiku.

Tam gan nepiekrita deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV), kurš ir pārliecināts, ka Jelgavas pašvaldības darbinieki, "skatoties uz bērniem, redz savu algu".

Neapmierinātību ar Jelgavas pašvaldības pārstāves likuma normu interpretāciju, uzsverot, ka pamatā bērniem jānodrošina vieta internātā, pauda parlamentāriete Lolita Čigāne (V). "Esmu ļoti pārsteigta, ka Jelgavas pašvaldībā likumu saprot savādāk, sakot, ka sākumā bērns ievietojams nevis audžuģimenēs, bet internātā," sacīja Čigāne, uzsverot, ka jau ilgstoši tiek pieliktas lielas pūles, lai šiem bērniem primāri rastu ģimenisku vidi, par ko ir jārūpējas pašvaldībai.

Deputāts Hosams Abu Meri (V) piekrita, ka pašvaldības ne vienmēr savu darbu izpilda līdz galam. Parlamentārietis Andris Bērziņš (ZZS) uzsvēra, ka ir nepieciešams uzlabot iestāžu un institūciju darbinieku kvalifikāciju, citādi no sarunām neesot nekādas jēgas. "Kamēr sociālie darbinieki tikai zvanīs pa telefonu un rakstīs lapiņas, nekas neuzlabosies," uzskata Bērziņš.

Pēc gandrīz divu stundu ilgas sēdes Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) izteica priekšlikumu sarunu turpināt rudenī, kad būšot pieejami vairāku izmeklēšanu rezultāti, kā arī būšot informācija par nākamā gada budžeta rāmi.

• Publicēta: 16.05.2017 18:03
• Anastasija Tetarenko, LETA

Vainīgais ir atrasts. Uzsākam vainīgā meklēšanu.

Par Eiropas parlamentārietes Ineses Vaideres interviju,
kurā daudz pieminēta mana politiskā dabība. 

Labi pārvaldīti sabiedriskie mediju ir vislabākais informatīvas telpas sargs: top sabiedrisko mediju likums

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums

________________________________________________________________

1.    Kāpēc nepieciešams jauns likums?

-       Tradicionālo mediju vājināšanās kontekstā sabiedriskā TV un Radio spēlē arvien svarīgāku lomu valstiskas informācijas telpas nodrošināšanā.  

-       Interešu konflikts NEPLP darbā – vienlaicīgi regulators un sabiedriskā pasūtījuma izpildes uzraugs – vienlaicīgi darbojas gan ar komercmedijiem, gan medijiem, kas finansēti no valsts budžeta.  

2.    Izstrādes gaita

Izstrāde uzsākta 2016. gadā, bijušas 3 konferences, t.sk. Saeimā, vairākās darba grupas, tika saņemti un iekļauti plaši komentāri no mediju nozares, ekspertiem, organizācijām.

3.    Svarīgākās normas

-       Padomē 9 locekļi – 4 Saeimas ieceltie (respektējot opozīciju) 3 – NVO Memoranda padome, 2 – sociālie partneri – darba devēji un ņēmēji. Tikai priešsēdētājam un vietniekiem darbs padomē ir pamatdarbs.

-       Redakcionālā neatkarība – padome un valde nedrīkst ietekmēt saturu.

-       Viens valdes loceklis – ģenerāldirektors –atlase: atklāts konkurss, var atcelt ar 2/3 balsu, pilnvaru termiņš – 5 g., ievēlams ne vairāk kā 2x pēc kārtas.  

-       Galvenais redaktors – neatkarīgs, nes atbildību par saviem lēmumiem – ievēl un atbrīvo padome pēc ĢD priekšlikuma.

-       Ombuds – “sabiedrības balss”, kas sniedz atzinumus par sab.mediju darbu, nedrīkst iejaukties mediju darbā PIRMS satura pārraidīšanas.

-       Piešķirtais publiskais finansējums nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā gada finansējumu.  

4.    Neatrisinātie jautājumi/problēmas

-       Padomes locekļu skaits un ombuds – kopā 10 cilvēki – iespējamas grūtības atrast pietiekami kvalificētus un sabiedrības uzticību baudošus cilvēkus.

-       Likumprojektā nav paredzēta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, to piedāvāts risināt uz 2. lasījumu.

-       Neskaidrības  ar finansējuma nodrošināšana Sabiedrikso mediju padomes sekretariātam.

Likumprojekta izskatīšana 1. lasījumā – 5. oktobrī, priekšlikumi 2. lasījumam –

līdz 2018. gada 5. janvārim

Kustība Par!: Latvijas Radio nedrīkst vadīt “lielākie kretīni”

Latvijas Radio valdē nekavējoties ir jāieceļ profesionāļi, kas saglabā sabiedriskā medija izcilību un to gudri pārveido. Tos nedrīkst izraudzīties pēc oligarhu ievazatā “lielākā kretīna” principa.

Pastiprinoties ārvalstu un pašmāju manipulatoru vēlmei ietekmēt Latvijas mediju saturu, kvalitatīvs un neatkarīgs sabiedrisko mediju darbs ir augstākā prioritāte.

Situācija Latvijas Radio ir ilgstoši nepieņemtu politisku lēmumu rezultāts. Plaši apspriestā sabiedrisko mediju atteikšanās no komercreklāmas ir novilcināta. Neskaidrs, nestratēģisks un no dažādām valsts atbalsta programmām veidots finansējums darbinieku atalgojumam rada necaurskatāmu haosu.

Saeimai ir nekavējoties jāpieņem jauns Sabiedrisko mediju likums. Tajā jānosaka sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, jānošķir sabiedriskā pasūtījuma izstrāde un komercmediju regulācija, jāizveido sabiedrisko mediju ombuds kvalitātes kontrolei.

Jaunajā Latvijas Radio valdē ir jābūt cilvēkiem, kuri spēj saglabāt neatkarīgas žurnālistikas tradīciju un gudri vadīt pārmaiņas, nevis par smagiem noziegumiem tiesāta  oligarha draugiem.

Kustības Par! vadītājs

Daniels Pavļuts

Papildus informācija:

Lolita  Čigāne,  lolita.cigane@gmail.com  +371 29503495

Bērnu pilsonība nepareizu formulējumu slazdā

Termini automātisks - neautomātisks ir nepiemēroti un pat maldinoši nepilsoņu bērnu pilsonības kontekstā. 

Latvijā dzimušu nepilsoņu vai bezvalstnieku bērniem pienākas Latvijas pilsonība bez jebkādu papildus kritēriju izpildes. Sarunā ar Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas par bērnu reģistrāciju atbildīgo darbinieci izgājām soli pa solim procedūrai, kā Latvijas nepilsoņu bērni tiek reģistrēti Latvijas pilsonībā. Viens vecāks ierodas ar bērna dzimšanas fakta apliecinājumu, darbinieks lūdz personu apliecinošu dokumentu, secina, ka vecāks ir Latvijas nepilsonis, un mutiski jautā, vai vecāks piekrīt, ka bērns tiek reģistrēts kā Latvijas Republikas pilsonis. Kad saņemta atbilde “jā”, bērns iedzīvotāju reģistrā tiek reģistrēts kā Latvijas pilsonis un tam tiek piešķirts personas kods. Šādu kārtību nosaka 2013. gadā grozītais Pilsonības likums.

Tātad, Latvijas nepilsoņiem dzimušiem bērniem Latvijas Republikas pilsonība pienākas un tiek piešķirta pēc viena vecāka mutiski pausta “jā” bērna reģistrēšanas brīdī.

Problēma, kas ir iezīmējusies ar esošo regulējumu, ir tāda, ka vecākam, esot dzimtsarakstu nodaļā, ir tiesības teikt arī “nē” un tad bērns tiek reģistrēts kā nepilsonis vai gadījumos, ja viens bērna vecāks ir nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis -  šī bērna Latvijas pilsonības statusā reģistrācijas kārtība netiek piemērota. Tas nozīmē, ka lai gan nepilsoņa statuss pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas tika noteikts kā pagaidu statuss, mūsu valstī joprojām vecāku “nē” gadījumā vai nepilsoņa un citas valsts pilsoņa savienības gadījumā bērnam var piešķirt nepilsoņa statusu. Lielākā daļa vecāku, kas uz dzimtsarakstu nodaļas darbinieka jautājumu saka “nē”, to skaidro ar to, ka šāds statuss atvieglojot ceļošanu – neesot nepieciešamības pēc Baltkrievijas un Krievijas vīzām, ceļojot uz šīm valstīm. Ir skaidrs, ka vecāku ērtība nedrīkst būt iemesls bērna palikšanai neskaidrā, pagaidu, nepilsoņa statusā. Pašlaik Latvijā vecumā līdz 18 gadiem ir 6107 nepilsoņi, 2016. gadā “nepilsoņa” statuss tika piešķirts 54 bērniem.

Lai labotu esošo situāciju, nav jāveic grozījumi Pilsonības likumā vai esošajā Latvijas pilsonības piešķiršanas kārtībā, viss, kas jāparedz, ir tas, ka statuss “nepilsonis” vairs nevar tikt piešķirts – vecākam jāizvēlas – vai nu reģistrēt savu bērnu kā Latvijas pilsoni vai uzsākt ceļu uz citas pilsonības iegūšanu savam bērnam.

Par atklātiem balsojumiem prezidenta ievēlēšanā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā: kā interesēs?

“Normalitātes” slazds

“Kā tev iet?” – “normāli” ir ikdienišķs dialogs mūsu sabiedrībā. Gan tāpēc, ka apzināmies, ka iepriekš ir gājis daudz, daudz sliktāk, gan arī tāpēc, ka negribam “lieki sapriecāties”, lai pēc tam

“nebūtu jākož pirkstos”. Tomēr pienāk laiki, kad ar “normāli” vairs nepietiek. Ņemot vērā to, ka Latijas iedzīvotāju skaits samazinās, sabiedrība noveco, reģioni iztukšojas un mums blakus ir liels, agresīvs kaimiņš, Latvijai, lai mēs varētu droši raudzīties nākotnē, ir jābūt nevis “normālam”, bet gan izcilam vai vismaz ļoti labam skolēnam klasē.

Kopš Latvija ieviesusi eiro, esam atbildīgi arī par kopējo eirozonas veselību, tāpēc ikgadus no Eiropas Savienības saņemam vērtējumu par savas valsts veselību, šoreiz “Ziņojumu par Latviju – 2017. gads”. Eiropas Komsija sagatavo šo ziņojumu ne kā “učuks ar pātagu”, uz analīzes pamata sagatavotās rekomendācijas, tajā skaitā par savu valsti, pieņem un apstiprina visu ES valstu valdību vadītāji.

Latvija jau vairākus gadus šajā ziņojumā kopumā ir saņēmusi trijnieciņu. Klasē esam normāls, bet ne izcils skolēns.  Pirmrindnieki esam tikai fiskālās disciplīnas vai budžeta sabalansētības ievērošanas ziņā, tomēr tie ir pagājušo, bargo starptautisko aizdevēju  uzraudzības  gadu lauri, uz kuriem guļam. 

Latvija neizmanto visu savu iespējamo potenciālu. 2016. gadā izaugsme bija “īpaši vāja” (šeit un trupāk citāti no “Ziņojums par Latviju – 2017. gads”) - 1.6% apmērā, jo nespējām savlaicīgi uzsākt ES fondu apgūšanu – “kavēšanās dēļ ar ES līdzekļu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā investīcijas 2016. gadā tika atliktas”.

Kopumā laikā no 2014. gada līdz 2020. gadam attīstībai mums varētu būt pieejami līdz 5.6 miljardi ES struktūrfondu. Tas atbilst aptuveni 3% no IKP gadā. Tomēr “normalitātes” tempā, nākamajā plānošanas periodā, kas sāksies 2020. gadā Latvija būs vienīgā no Baltijas valstīm, kas pārticības ziņā vēl nebūs sasniegusi 75% no kopējā Eiropas Savienības IKP. Mūsu plānotais IKP no ES vidējā būs ap 65%. Tad mēs labklājības un atalgojuma ziņā konkurēsim ne tikai ar “bagātajām” ES valstīm – Nīderlandi un Vāciju, bet arī ar saviem kaimiņiem, kuru uzņēmumi droši vien labprāt sāks nodarbināt “čaklos un centīgos latviešus”.

Čakli mēs esam arī veidot koncepcijas, stratēģijas, vadlīnijas, bet tad, kad tās jāievieš dzīvē, puses, kas būs zaudētāji, saceļas un politikas veidotāji nobīstas. Tas redzams viscaur ziņojumā -  “minimālo ienākumu līmeņa reforma, par kuru paziņoja 2014. gadā [..], ir atmesta un tiek gatavots aizstājējplāns”,   plāns pārtraukt piemērot mikrouzņēmumu nodokli [..] tika atcelts, e-recepšu un e-slimības lapu obligātā izmantošana atlikta līdz 2017. gada septembrim, Valsts Kanceleja gatavoja reformas plānus, bet 2016. gadā reformas instrumenti netika ieviesti. Kad atceļ ilgi gatavotu reformu, mirst cerība. Tas ir bezgala demotivējoši valsts pārvaldei – no ierēdņiem tik prasīti rezultāti, bet to sagatavotās koncepcijas iegulst atvilktnēs vai pārklājas ar putekļiem augstos plauktos.

Latvijā ir augsta sabiedrības nevienlīdzība, zems atalgojums cilvēkiem ar zemām prasmēm, un vienkāršu darba darītāju pieņemšana darbā darba devējam ir dārga. Vienlaicīgi daudzos sektoros jau trūkst darbinieku. Tas konstatēts neskaitāmās analīzēs, atkal un atkal rosinot mūs samazināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem. “Negatīva dabiskā pieauguma un neto emigrācijas dēļ darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits turpina samazināties par aptuveni 1% gadā”. [..] “Stilizētā modelēšanā iegūtās aplēses liecina, ka ieņēmumu ziņā neitrālu un izaugsmei labvēlīgu nodokļu novirzīšana no zemu atalgotiem darba ņēmējiem palielinātu nodarbinātību un IKP izaugsmi, vienlaikus arī uzlabojot ienākumu vienlīdzību”, teikts ziņojumā. Finanšu ministrija ir sagatavojusi nodokļu sistēmas reformas stratēģiju, kas it kā uzrunā šos jautājumus, bet vai līdz nākamajam budžetam to izdosies pārdomāti ieviest bez tā, ka kāds pēdējā brīdī noraus “stopkrānu”?

Latvijā jaunu cilvēkus skaits samazinās, tāpēc mums būtu jāraugās, lai ikviens jaunietis saņemtu pilnas iespējas realizēt savu potenciālu – nākotnē “lielākas sociālās un veselības aprūpes izdevumu vajadzības [..] jāfinansē arvien mazākam darba ņēmēju skaitam”. Tomēr mazās skolas bieži kļūst par nabadzības un atpalicības slazdu. Bērni kļūst par pieaugušo nodarbināšanās nepieciešamības upuriem – “pārmērīgas izglītības kapacitātes uzturēšana ir dārga”, secina ziņojums. “Sagaidāms, ka nākotnē prasmju trūkums būs inženierzinātņu un veselības aprūpes nozarēs”. Diemžēl bērni ar vājām un viduvējām zināšanām riskē strādāt nevis šajās jomās Latvijā, bet kļūt par mazkvalificētu, bet labāk nekā Latvijā apmaksātu darbaspēku citās Eiropas Savienības valstīs. 

Veselības aprūpes līdzmaksājumi Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropā, kas mūsu sabiedrības trūcīgākajai daļai nav paceļami. 2017. gadā iegudījumiem veselības aprūpē ir pieejami gan līdzekļi uz budžeta deficīta rēķina, gan ieguldījumiem infrastruktūrā, tomēr to apgūšana vēl īsti nav sākusies. “Pašreizējo veselības aprūpes izdevumu zemā efektivitāte vēl vairāk pasliktina ierobežoto resursu situāciju”, teikts ziņojumā. Ziņojums mierina – 2017. gada aprīlī gaidāma plašāka stratēģija veselības nozarei. Vai arī to sagaida stopkrāna noraušana?

Valsts pārvaldes reformu jomā “nekāds progress nav panākts”. Un visticamāk arī nebūs, jo Valsts Kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš, kas pirms pāris nedēļām skaļi pieteica valsts pārvaldes reformu, ir prom no darba. Šeit stropkrāns jau ir norauts.