Politiķa atvainošanās: daudz vai maz?

2009. gada sākumā pēc neveiksmēm sava kabineta sastādīšanā, ASV prezidents Obama teica “I screwed up and so I’m frustrated with myself, with our team,” (Es salaidu dēlī, mani sarūgtina gan mans, gan manas komandas darbs). Vienā dienā no kandidēšanas darbam Obamas kabinetā bija atteikušies divi potenciālie ministri, Obamas uzticības personas. Par abiem atklātībā parādījās informācija par ievērojamām summām nenomaksātiem iedzīvotāju ienākuma nodokļiem. Gan tad, gan arī šodien, pusgadu līdz 2012. gada prezidenta vēlēšanām novembrī, kurās Obama ir Demokrātu partijas kandidāts, daudzi saka, ka Obamam vajadzētu beigt atzīt savas kļūdas, jo pretinieki Republikāņi viņa kļūdu atzīšanu gaida, lai tūliņ gatavotu negatīvus TV klipus. Obama šādu situāciju jau piedzīvoja 2008. gada kampaņas laikā, kad pretinieki no viņa akadēmiski pareizās uzstāšanas debatēs samontēja klipu, kurā viņš vairākas reizes teica “McCain [pretinieks, Republikāņu kandidāts] is right”. Republikāņi to izmantoja un reklāmā pavadīja ar vārdiem “too unexperienced to be president” (pārāk nepieredzējis, lai būtu prezidents).

Vācu ekonomists un sociologs Maks Vēbers ir teicis, ka labam politiķim ir jābūt trīs pamatīpašībām – degsmei, atbildības sajūtai un samērīguma sajūtai. Tie ir zelta vārdi, jo, spējot paturēt visas trīs, politiķa darbs var patiešām nest bagātīgus augļus. Tomēr, ja kādā no šīm pamatīpašībām kaut kas sagājis dēlī, rodas mūžīgais jautājums - atvainoties vai neatvainoties, atzīt kļūdu vai neatzīt. Jau nedēļu publiskajā telpā diskutējam par to, vai Vienotības frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa atvainošanās par auto iegādi uz sava uzņēmuma vārda, ietaupot PVN, un nodokļa nomaksa, ir pietiekama vai nav.

No padomju laikiem atceros, ka mani kā jaunu pusaudzi mulsināja sarunas par to, vai, piemēram, ārsts vai skolotājs drīkst kļūdīties. Atceros šādu sarunu ar klases audzinātāju, toreiz nezināju, kādu nostāju ieņemt, jo klasē stingri skanēja viedoklis, ka kļūdīties nedrīkst. Ja nedrīkst kļūdīties, tad arī kļūdas atzīt nedrīkst, saprotams. Pieņemot, ka kļūdās visi, sanāk, ka tas, ko patiešām nedrīkst darīt, ir atzīt savas kļūdas. Esmu pārliecināta, ka tad, kad tika pārrunāts jautājums par to, vai Vienotības frakcijas priekšsēdētājam ir vai nav jāatzīst sava kļūda, bija daudzi, kas teica – nekādā ziņā to nedari, tu parādīsi, ka esi vājš un ka pretiniekiem ir taisnība. Kļūdu atzīšana mūsu politiskajā kultūrā nav ierasta un nebūt nav viegla. 

Mums ir salīdzinoši īsa un arī maiņu un nestabilitātes pilna politiskā pieredze. Vecākās demokrātijās ir gan stāsti par to, kā politiķi pēc savas atvainošanās un kļūdas atzīšanas izceļas kā “fēnikss no pelniem”, gan arī pazaudē savu politisko karjeru. Viens vai otrs scenārijs ir atkarīgs no konkrētā politiķa darbiem, veiksmes un vēlētājiem. 

Komentāri

  1. Nu ļoti neveikla taisnošanās Zaķa vietā. Apzināta shēmošana nav nejauša neveiksme - Zaķis taču apzināti rīkojās, plānoja, darbojās. Pieķerts- neveiksmīgi locījās.

    AtbildētDzēst
  2. Likuma apzināta pārkāpšana NAV kļūdīšanās.
    Ar atvainošanos nepietiek.

    Vienotība laikam nezina, ka nepietiek daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kas par tādiem pašiem noziegumiem debesis uz kādu laiku skata caur restotu loga rūti.

    IK VIENAM ir jāatbild pēc visas likuma bardzības, bez izņēmuma.

    Pašpasludinātā "tiesiskuma koalīcija" - un jo īpaši lokomotīve Vienotība un visa politiskā saime, ar vienotu klusēšanu, atrunām par "ētiku" un "piedošanu" apliecina, ka PIESMEJ tiesiskumu un likuma ievērošana nevienam no Jums neinteresē.

    Lābāk nu nokaunētos, nevis meklētu attaisnojumus bērnu šļupstu līmenī.
    Apzogot Latviju, tiek apzagti nodokļu maksātāji, no kuru samaksātajiem nodokļiem Jūs - likumdevēji - aldziņas saņemat.

    Malkojot rīta kafiju, padomājiet vai esiet to vispār nopelnījuši.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es nedzeru rīta kafiju, bet Jums jāizlasa PVN likums !
      Bargais likums IR ievērots!!! Vai tiešām Latvijā tik daudz neizglītotu ļautiņu uzņēmējdarbības jomā (PVN likums uz to attiecas!)???

      Dzēst
  3. To ka kāds politiķis kādreiz kļūdās un pēc tam ir spējīgs atzīt savas kļūdas un tās labot, tas mani kā vēlētāju īpaši nesatrauc un drizāk šāds cilvēks nopelna papildus punktus manās acīs.

    Tomēr, ja runājam par konkrēto gadījumu, tad apzinātu neētisku rīcību konkrētajā gadījumā es gluži par kļūdu nenosauktu, tas ir daudz nozīmīgāks pārkāpums.

    Valsts likumi ir radīti un jāievēro visiem (kurus Zaķa kungs arī nepārkāma), taču ar morāles un ētikas normām ir tā pašvakāk, kas konkrētajā gadījumā Zaķa kungu manās acīs padara par nederīgu politiķi.

    AtbildētDzēst
  4. Nav šaubu, ka Zaķis aizcilpos pa Bendrātes pēdām. Tikai skumji, ka man kā vismaz pagaidām lojālam Vienotības vēlētājam jāgaida pārāk ilgi...

    AtbildētDzēst
  5. Likums nav pārkāpts, bet izskatās nesmuki ;/

    AtbildētDzēst
  6. Murgs, murgs un vēlreiz MURGS !!!!

    Kā var dēvēt par kļūdu apzinātu un mērķtiecīgu nodokļu apiešanas shēmas izveidi un realizāciju?!!
    Kā var iedomāties stundām ilgi runāt par atvainošanos pēc kļūdīšanās, kad nekāda kļūdīšanās nav notikusi ?!!

    Protams, ka labticīgas kļūdīšanās gadījumā pieņemt atvainošanos ir pavisam normāli. Bet tam nav nekāda sakara ar Zaķa gadījumu!!!

    Tas ir MURGS, ja "Vienotības" frakcijas vadītāja vietniece to nesaprot, vai izliekas, ka nesaprot!!!

    AtbildētDzēst
  7. Lolita, man daudz labāk patika šī pozīcija http://www.apollo.lv/portal/news/articles/277075. Cerēju, ka turpinājums būs šajā garā.

    AtbildētDzēst
  8. Lolita. Savā piemērā Tu netieši esi precīzi norādījusi, kas būtu Zaķa kungam jādara: "No kandidēšanas darbam Obamas kabinetā bija atteikušies divi potenciālie ministri - par abiem atklātībā parādījās informācija par ievērojamām summām nenomaksātiem iedzīvotāju ienākuma nodokļiem."
    Es saprotu, ka amats aizliedz runāt tiešu valodu - kas gribēs, izlasīs starp rindām.

    AtbildētDzēst
  9. Tipa Āboltiņai jāprotās? Tas būtu daudz par daudz gribēts,hehe.. Lai gan vienu jau upurēja (Jaunupu), kāpēc lai tā neizdarītu arī ar Zaķi..

    AtbildētDzēst
  10. Tas Zaķa gadījums tiek vienkārši noreducēts uz automašīnas pirkšanu uz uzņēmuma vārda, bet visi aizmirst, ka vēl jau pastāv arī valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi. Nedrīkst deputāts vadīt firmu, pieņemt (vai likt pieņemt) lēmumus par pamatlīdzekļu iegādi, naudas plūsmas optimizāciju, aizdevumiem un aizņēmumiem.
    Šis gadījums skaidri parāda, ka Zaķis faktiski vada šo uzņēmumu.
    Kad visi lasīja Šlesera un Koziola noklausītā un nopludinātās sarunas, tad taču visiem, ieskaitot autori, bija skaidrs, ka Šlesers ir pārkāpis likumu. Kāpēc attiecībā uz Zaķi, to neviens nepamana? Tāpēc, ka summas drusku mazākas, tāpēc, ka Zaķis ir pareizajā partijā?

    AtbildētDzēst
  11. Dubultmorāle no Jūsu puses - ja pirms gadiem ar līdzīgu "kļūdu" būtu pieķerts, piemēram, Šķēle, kā tad Jūs rakstītu savā blogā?

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru