Vēl viens Šlesera “projektiņš”

Kundziņsalas dzelzceļš
Svētdien LTV raidījuma “De facto” publiskotās viesnīcā Rīdzene notikušās sarunas atklāj aizkulises biznesam “Šlesera stilā” -  slēptas īpašumtiesības, mahinācijas, slēpti aizdevumi. Tās apliecina to, ko it kā jau vairākus gadus zina visi -  Šlesers, iespējams, ir viens no laikraksta Diena patiesajiem īpašniekiem. Laikraksts varētu būt iegādāts ar Šleseram slēpti piederošās Rīgas Tirdzniecības ostas aizdevuma palīdzību. Jau 2011. gada 25. maijā Šlesera dzīvesvietu kratīšanas pieprasījumā Saeimai KNAB minēja, ka uzņēmums Rīgas tirdzniecības osta ir faktiski Šleseram piederošs.   Tas viss izskatās kā īstā oligarhu krimiķī, kur galvenie varoņi lieliski spēlē savas lomas, lietojot atbilstošu leksiku un runājot aprautās, rupjās frāzēs.

Tomēr smieklus caur asarām gan neizraisa vēl kāds cits acīmredzot Šleseram slēpti piederošās Rīgas Tirdzniecības ostas virzīts projekts, kam zaļo gaismu Rīgas dome deva 2011. gada 26. jūlijā. “Rīgas Tirdzniecības osta” ir SIA "Riga fertilizer terminal" 49% īpašniece.

Saskaņā ar RD 26.07.2011. lēmumu “Rīga fertilizer terminal” (tulkojumā Rīgas minerālmēslu termināls), Rīgā, Kundziņsalā pirmajā kārtā līdz 2013. gada sākumam un otrajā kārtā līdz 2014. gada sākumam  izbūvēs un sāks lietot 8 minerālmēslu pārkraušanas noliktavas, kur tiks uzglabāti dažāda veida minerālmēsli tālākam eksportam. Starp citiem minerālmēsliem, Kundziņsalā paredzēta amonija salpetra un stabilizēta amonija salpetra (saukta arī nitrāta) pārkraušana un uzglabāšana, gadā kopā 850 000 tonnas; vienlaicīgās uzglabāšanas apjoms ir 65 000 tonnas. Gan amonija salpetris, gan stabilizēts amonija salpetris atbilst ķīmisko vielu bīstamības klasei 5.1. Abas vielas ir ugunsbīstamas un sprādzienbīstamas.

Amonija salpetris (saukts arī amonija nitrāts) īpašu publicitāti ieguva 4 dienas pirms Rīgas Domes lēmuma, saistībā ar Norvēģijā notikušajiem teroraktiem, jo to organizētājs un izpildītājs Anders Bērings Breiviks Oslo pilsētā izvietotā spridzekļa izgatavošanai, izliekoties par lauksaimnieku, bija iegādājies kopā sešas tonnas amonija salpetra un kalcija-amonija salpetra. Viņa izgatavotais spridzeklis Oslo centrā nogalināja 8 un smagi ievainoja 10 cilvēkus.

Ar amonija salpetra ugunsbīstamību saistītas avārijas pasaulē notiek bieži. Piemēram, kad 2009. gadā ASV, Teksasā aizdegās amonija salpetra ražotne, no tuvējās pilsētas tika evakuēti 80.000 iedzīvotāju, pateicoties evakuācijai, bojā gājušo nebija. 2007. gadā Meksikā automašīna ar 22 tonnām amonija salpetra cieta avārijā, pēc tās izcēlās ugunsgrēks, kas izraisīja sprādzienu, kurā tika ievainoti 150 cilvēki, 37 nogalināti.  Sprādziens radīja 9.1 m platu 1.8 m dziļu krāteri. Rumānijā 2004. gadā automašīna, kurā bija 20 tonnas amonija salpetra, apgāzās un aizdegās, gāja bojā 18, tika ievainoti 13 cilvēki, eksplozija radīja 6.5 metrus dziļu un 42 metru platu krāteri. 2001. gadā Francijā, Tulūzā, minerālmēslu noliktavā uzsprāga 200–300 amonija salpetra, 31 cilvēks gāja bojā, 2442 tika ievainoti. Sprādziens izsita logus ēkām, kas atradās 3 kilometru attālumā un radīja 10 metru dziļu un 50 metru platu krāteri. Šī sprādziena iemesls nav noskaidrots līdz šai dienai.

Tātad, saskaņā ar Rīgas Domes 26. jūlija lēmumu, Kundziņsalā vienlaicīgi tiks uzglabātas 65 000 tonnas amonija salpetra un stabilizēta amonija salpetra. Ir skaidrs, ka iespējama sprādziena gadījumā no Kundziņsalas ar visu tās unikālo dzīvojamo apbūvi pāri paliks tikai bedre.  

Tomēr abām ugunsbīstamajām vielām līdz Kundziņsalai būs arī kaut kā jānokļūst. Tās tiks transportētas no Krievijas, jo “Riga Fertilizer terminal” otrs, vairākuma akciju īpašnieks, ir Krievijas uzņēmums Uraļhim. Rīgā amonija salpetra kravas nonāks Šķirotavas stacijā, kur uzsāks savu ceļu uz Kundziņsalu. Paredzēts, ka katru dienu no Šķirotavas uz Kundziņsalu dosies divi vilciena sastāvi ar apmēram 2300 tonnām sprādzienbīstamo vielu. Apskatot Rīgas karti, redzams, ka šīs sprādzienbīstamās vielas ik dienas tiks transportētas tiešā Ķengaraga, Pļavnieku, Purvciema, Skanstes, Sarkandaugavas un Mežaparka dzīvojamo rajonu teritoriju tuvumā.

Par šo plānoto projektu tika izsludināta sabiedriskā apspriešana. Paziņojums par tās norisi, kā redzams Rīgas Domes lēmumā, esot bijis atrodams Vides valsts biroja mājas lapā, Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijā, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē, Sarkandaugavas un Ziemeļblāzmas bibliotēkās. Lai gan abu sprādzienbīstamo vielu tranzīts Rīgas pilsētā skar ļoti plašu rīdzinieku loku, plānotā projekta sabiedriskajā apspriešanā piedalījās tikai 29 rīdzinieki. Par amonija salpetra izraisītajām avārijām citur pasaulē šajā apspriešanā netika minēts.

Redzams, ka, iegādājoties Dienu, Šleseram ir bijis uzspļaut Latvijas demokrātijas veselībai, un ar šo projektu Šlesers uzspļauj arī rīdzinieku drošībai un veselībai. 

Komentāri

  1. Viens aktuāls jautājums Kundziņsalas projekta sakarā - ja visiem citiem, kas grib izvērst savu darbību Brīvostas teritorijā, par pievadceļu un apgaismošanas nodrošināšanu ir jāmaksā pašiem, tad kāpēc URALHIM gadījumā visas šīs komunikācijas jau ir nodrošinātas un izbūvētas... visticamāk, par nodokļu maksātāju naudu?

    AtbildētDzēst
  2. Čigānes jaunkundze netiekot ievēlēta 11.Saeimā sāk nodarboties ar trillera vai komiksa rakstīšanu!
    Čigānes jaunkundz, kad Jūs nodarbojāties ar kontrobandu Latvijas teritorijā, Jūs aizdomājāties par kaitējumu sabiedrībai un valsts ekonomikai???

    AtbildētDzēst
  3. Un kāpēc PAR šo projektu balsoja arī Vienotības pārstāvji Rīgas domē?

    AtbildētDzēst
  4. palasiet O.Pulka Twitterī rakstīto. Viss vienīgi ap un par Rīgas Domes slikto darbu, nicinošas piezīmes utt. Tad jautājums, ko tad tu kā Tīnis spriedelē twitterī, un nerunā Vienotības vārdā skaļi par pārkāpumiem. Vot i viss Vienotības līmenis.

    AtbildētDzēst
  5. Šleseram vismaz ir vēriens, bet Jūs, Lolita, kā lētu tirgus bābu pieķēra ar lakatiņiem ;)

    AtbildētDzēst
  6. Otra tikpat bīstama (ja ne vēl bīstamāka) lieta ir fakts, ka tāda lieluma pilsētai ar tik intensīvu dzelzceļa kravu transporta plūsmu, nav dzelzceļa apvedceļa uz ostu, lai maksimāli ierobežotu iespējamos riskus. Bail iedomāties, kas notiktu, ja avarētu naftas produktu vai minerālmēslu vagonu sastāvs, piemēram, Daugavas stadiona apkārtnē vai noskrietu no sliedēm autoostas rajonā...

    AtbildētDzēst
  7. Labdien visiem,

    Pirmkārt, neesmu nekāda jaunkundze, esmu precējusies un man ir 2 bērni. Otrkārt, 11. Saeimas vēlēšanās ieguvu ļoti labi rezultātu un no nākošās nedēļas turpināšu strādāt Saeimā. Paldies visiem, kas mani atbalstīja!

    Esmu par šo jautājumu runājusi ar dažiem Vienotības Rīgas Domes deputātiem, kas balsoja "par" un tajā brīdī viņus esot pārliecinājuši šī projekta "ekonomiskā pienesuma" argumenti, jo, protams, toreiz šī projekta politiskās saiknes vēl bija salīdzinoši maz zināmas.

    Kas attiecas uz komentāru par tirgus bābu - ticiet man es 100 reizes labāk esmu "tirgus bāba" nevis ar savu alkatību apdraudu tūkstošiem cilvēku drošību, tā kā šajā ziņā viss skaidrs.

    Par pēdējo komentāru - es piekītu - kravu ceļš pa dzelzceļu tiešā dzīvojamo rajonu tuvumā ir, mazākais, bezatbildīgs, tā teikt "a catastrophe waiting to happen".

    Ar cieņu,
    Lolita Čigāne

    AtbildētDzēst
  8. Visai nepatīkami, ka, kamēr šis projekts nepieder Šleseram, tas var mierīgi apdraudēt Rīgas iedzīvotāju dzīvību un Vienotības RD deputātiem, kā arī visai Vienotībai "nospļauties".
    Bet, ja tas pieder Šleseram, tad gan...

    Kauns, Vienotībai Rīgas domē. Pret balsoja tikai viens.

    AtbildētDzēst
  9. Labdien, Keita,

    Šeit Jums var piekrist, es šim projektam īpašu uzmanību sāku pievērst tad, kad kļuva zināms par tā iespējamām politiskajām saitēm.

    Kad lasīju projekta sabiedriskās apspriešanas protokolus, domāju arī par to, kā mēs kā sabiedrība palaižam garām ļoti būtiskas lietas un beigās esam spiesti dzīvot ar sekām. Tāpēc arī aktīva un iesaistīta pilsoniskā sabiedrība ir atslēgu atslēga.

    Ar cieņu,
    Lolita

    AtbildētDzēst
  10. Būtu interesanti uzzināt, jo Jūs, kā ievēlēta tautas pārstāve (t.sk. manu "+" saņēmusi pēdējā Saeimas vēlēšanās), gatavojaties darīt, lai viestu skaidrību jautājumos, kas saistīti ar termināla projektu:
    - vai ietekme uz vidi (t.sk. sprādzienbīstamība) šim projektam ir tikusi novērtēta adekvāti iespējamiem riskiem
    - vai drošības novērtējums ir veikts un kādas darbības to nodrošinās.
    Priecātos par visas saistītās informācijas publiskošanu vienuviet, jo varbūt kaut kur šie dokumenti ir pieejami, taču internetā atrast tos man neizdevās.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru