pirmdiena, 2011. gada 7. februāris

Spēks vai aizsargmūris


Pagājušā gada beigās plaši izskanēja informācija par Latvijas jauniešu izglītības līmeni, balstoties uz Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (OECD) Starptautiskās Studentu Novērtēšanas programmas (PISA) pētījumu par 15-gadīgu skolēnu prasmēm. PISA vērtēja skolēnu spējas uztvert, interpretēt un izvērtēt tekstus. Kopējā lastītprasmes vērtējumā Latvijas skolēni ievērojami atpaliek no OECD valstu vidējiem rādītājiem. Kopumā 65 valstu vērtējumā Latvija skolēnu lasītprasmes ziņā ir pa vidu – 30. vietā, Igaunija – 13. vietā, Lietuva – 40. vietā. PISA pētījuma kopsavilkumā atrodama šāda atziņa: „Pasaule ir vienaldzīga pret tradīcijām un pagātnes slavu, tā nepiedod vājumu un pašapmierinātību, tai vienaldzīgi vietējie paradumi. Panākumus gūst tie ļaudis un valstis, kas spēj ātri piemēroties, kas nesūdzas un ir atvērti pārmaiņām”.


Šo atziņu vēlreiz atsaucu atmiņā pagājušajā ceturtdienā, kad atturējos Saeimas balsojumā par Nacionālās apvienības iesniegto likumprojektu, ka jānosaka aizliegums darba devējiem izvirzīt nesamērīgas prasības ne-Eiropas Savienības valstu valodu zināšanām iespējamiem darbiniekiem. Uzskatu, ka Latvijas valsts pastāvēšanas jēga patiešām ir Latvijas nācijas nostiprināšana un attīstība un visu veidu atbalsts latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Patiešām ir nepieņemami un nesamērīgi, ja valsts un pašvaldību institūcijās, aģentūrās vai kapitālsabiedrībās tiek izvirzītas nesamērīgas prasības zināt krievu valodu.


Tomēr šajā kontekstā baidos no kā cita. Kā rāda pieminētais PISA pētījums, Latvijas jauniešu zināšanas nav tās spožākās un to konkurētspēja pasaules tirgū nav daudzsološa. Jau šodien Latvijas valsts augstskolas beigušie krievu jaunieši ir labākā situācijā nekā latvieši, jo viņi līdztekus dzimtajai valodai ļoti labi runā arī latviski un tādejādi ir darba tirgū pievilcīgāki. Pat ja Saeima uzcels aizsargmūri latviešu jauniešu tiesībām nezināt krievu valodu, praksē tas neizskaudīs diskrimināciju.


Lai gan britu ekonomista Adama Smita tirgus neredzamās rokas jēdzienam ir konkrēti ierobežojumi, nevar apgāzt apgalvojumu, ka darba devējs vienmēr meklēs darbinieku, kas prasmju un iemaņu ziņā ir daudzpusīgs un elastīgs. Nezinot vismaz divas vai pat trīs svešvalodas, latviešu jaunieši tiek un tiks izspiesti no darba tirgus. Ja vēlēsimies, lai latviešu jaunieši strikti apgūst un pārzina tikai Eiropas Savienības valodas, turpināsim gatavot kadrus darbam ārzemēs. Šosestdien viesojos Rēzeknē. Tur viens no Kārsavas novada deputātiem latgaliešu krāšņajā izteiksmē aprakstīja nesen apmeklētas bēres Pudinovas ciemā, kur no ciema 40 jauniešiem palikuši vien desmit, mazāk spējīgie, kas nav spējuši pašu spēkiem uz ārzemēm aizbraukt.

9 komentāri:

  1. Vai te nav divas lietas kopā saliktas? Viens ir būvēt pašm savu konkurētspēju un no svešvalodām izvēlēties pēc iespējas vairāk, tai skaitā krievu valodu...Otrs, ar likumu noteiktas tiesības kādu svešvalodu pieprasīt no darba ņēmēja, tādejādi leģitimizējot 2 valsts valodu siuāciju...Apsveicu ar atturēšanos :)

    AtbildētDzēst
  2. Sasmējos, kā skolas gados, par abreviatūru PISA.

    AtbildētDzēst
  3. PISAjiens te liels, bet jēga maza. Piekrītu pirmajam komentāram. Ir viegli vārdos iestāties par valodu, bet darbos nebalsot par diskriminācijas aizliegumu. Vismaz simbolisks žests būtu bijis.
    Tas būtu labs bloga ieraksts, ja būtu kas tāds, ko tad Lolita darīs tagad, kādu alternatīvu piedāvās latviešu valodas aizsardzībai. Tas, ka jaunieši brauc prom, arī Jūsu atturēšanās nekādi nemaina. Tad, kur tas labums atturēties. Vairāk diskriminācijas = vairāk aizbraucēju. Vēl viens iemesls aizbraukt - kāpēc mocīties šeit par kapeikām svešā mēlē, ja to var darīt par latiem citur.

    AtbildētDzēst
  4. Man arvien aug pārliecība, ka deputāte maz ko saprot no reālās Latvijas situācijas un neapzinās, kas tautai patiešam ir nepieciešams. Visi raksti ir "pa virsu".

    AtbildētDzēst
  5. Labdien, Zane,

    Lūdzu nordādiet saiti, kur esat rakstījusi, vai arī uzrakstiet, "kas tautai vajadzīgs". Redzu Jūsu komentārus jau kādu laiku, tomēr tur nekādas dziļas domas, izņemot šādas frāzes, neredzu. Vai nevēlaties patiešām padiskutēt par valodas lietošanas jautājumiem un reālo situāciju darba tirgū?

    Ar cieņu,
    Lolita Čigāne

    AtbildētDzēst
  6. Padiskutējam! Ir nepieņemami un nesamērīgi, ja valsts un pašvaldību institūcijās, aģentūrās vai kapitālsabiedrībās tiek izvirzītas nesamērīgas prasības zināt angļu, franču, krievu, itāļu vai vācu valodu.

    AtbildētDzēst
  7. Es kādreiz biju patriots - tagad visiem saku, lai mācās svešvalodas un tinās no šīs sūda valsts. No astoņdesmito gadu beigām esmu uzņēmējs un no šīs valsts esmu tikai drāzts. Atbalsts nav bijis nekāds - ne kā uzņēmējam, ne kā pilsonim. Kāda valoda, kāda lojalitāte pret valsti? Šai valstiņai ar zagļiem nav perspektīves pasaulē, kamēr netiks sakārtotas tieslietas pirmām kārtām. Otrām kārtām, kamēr pensionāri nesaņems pelnīto atlīdzību. Un nevarēs vecumdienās aizbraukt uz Nicu vai Monako, bet strādās par sētniekiem, lai varētu ēst un samaksāt īri un elektroenerģijas rēķinus. Kamēr nebūs plāna, kā palielināt dzimstību - bērnu nauda ir smieklīga! Tu esi burvīga, suģestējoša sieviete, bet šo rakstu deputātei, par kuru es pat nebalsoju!

    AtbildētDzēst
  8. Labdien, Lolita!
    Nav ne spēka, ne vēlēšanās diskutēt par valodu lietošanas jautājumiem. Diezgan bezjēdzīga nodarbošanās brīdī, kad mājā gruzd pēc deguma.

    AtbildētDzēst
  9. Čigānes kundze,
    Šim Jusu rakstiņam nav nekāda sakara ar likumprojektu un balsojumu, kura mērķis bija ierobežot Latvijā uzsākto diskrimināciju pret latviski runājošajiem (t.i. krieviski nerunajošajiem).
    Ludzu paskaidrojiet kādēļ pēc Jūsu domām piemēram Latcijā strādājošai adītājai vai riepu remonta darbiniekam tiek prasītas latviešu UN krievu valodas zināšanas?

    AtbildētDzēst