pirmdiena, 2011. gada 31. janvāris

Kur ir un kur nav vērts būt

Pagājušo nedēļu kā Latvijas Saeimas pārstāve pavadīju Strasbūrā, Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Eiropas Padome ir izveidota 1949. gadā un ir senākā starptautiskā organizācija, kas ietver gan tās valstis, kas ir Eiropas Savienībā, gan tās, kas, visticamāk, kādreiz būs Eiropas Savienībā (Horvātija, Serbija, Maķedonija), gan bijušās padomju valstis, kas, visticamāk, nekad nebūs Eiropas Savienībā (Armēnija, Azerbaidžāna, Krievija).

Latvija Eiropas Padomē iestājās 1995. gadā un toreiz šai pievienošanās bija milzīga simboliska nozīme, jo tas apliecināja Latvijas piederību neatkarīgu un demokrātisku valstu ģimenei. Pievienojoties toreiz, Latvija ieguva nozīmīgu starptautisku platformu mūsu valsts pēctecības skaidrošanai, apliecinot, ka neesam valsts, kas ierobežo minoritāšu tiesības. Latvijas pārstāvji Eiropas padomē nodrošināja, ka Latvija tika izslēgta no Eiropas Padomes monitoringa 2006. gadā, apliecinot, ka Latvija ievēro cilvēktiesības un respektē minoritāšu tiesības. Šodien Latvijai, protams, ir daudz citu platformu, kur paust savu nostāju un Eiropas padome ietekmes ziņā spēkojas gan ar Eiropas Drošības un Sadarbības Organizāciju (EDSO), gan Eiropas parlamentu. Ietekmīga valsts Eiropas Padomē ir Krievija, tāpēc reizēm Eiropas padomē jūtama tendence uz dažu valstu cilvēktiesību pārkāpumiem raudzīties bargi (piemēram, Baltkrievijas), bet uz citu vairāk garām ejot (piemēram, pašas Krievijas).

Pagājušajā nedēļā Eiropas padome ieguva prominentu vietu starptautiskajos medijos, jo pamatīgi sagatavotā ziņojumā uzdrīkstējās pateikt visiem zināmo, bet ērtības labad pieklusināto faktu, ka, mēģinot saglabāt kaut kādu mieru un stabilitāti kara plosītajā bijušajā Dienvidslāvijā, starptautiskā sabiedrība pievēra acis uz Kosovas atbrīvošanas armijas pastrādātajām nelikumībām un cilvēktiesību pārkāpumiem. Tāpat Eiropas padomes parlamentārajā asamblejā tika plaši diskutēts par Ungārijas jauno mediju likumu un notikumiem pagājušā gada nogalē Baltkrievijā.

Arī Latvija Eiropas padomes parlamentārās asamblejas vai tās komiteju darba kārtībā var nonākt ik brīdi. Latvijas vārds nereti tiek pieminēts, īpaši Krievijas pārstāvju runās, tāpēc ir īpaši svarīgi, ka Latvijas parlamentārieši aktīvi piedalās EP parlamentārās asamblejas darbā, līdzsvarojot un nereti atspēkojot izteiktos pārmetumus par Latvijas mazākumtautību stāvokli vai nepilsoņu tiesībām. Eiropas padomē patiesi ir tādi parlamentārieši, kas ir kā nospriegoti radari, lai izķertu un norādītu nepilnības citu teiktajā par savu valsti. Tomēr, lai šajos atspēkojumos ieklausītos, visvērtīgāk ir piedalīties debatēs un strādāt arī ar citu valstu pārstāvju izvirzītajiem jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar Latviju.

2 komentāri:

  1. Tās ir nospriegota radara vienkāršas pārdomas?

    AtbildētDzēst
  2. Garlaicīgs raksts. Vajag runāt par to, kas ir aktuāls šeit un tagad. Neesam Zviedrijā, kur viss ir sakārtots un var ķerties klāt arī pasaules kārtošanai. Vajag sākt ar savu Sūnu ciemu.

    AtbildētDzēst