Ziņas

Kāpēc kandidēju 14. Saeimas vēlēšanās

Attēls
2018. gadā, kad nolēmu nekandidēt 13. Saeimas vēlēšanās, teicu "99,95% Latvijas iedzīvotāju dara kaut ko citu, nevis strādā Saeimā. Es pievienošos viņiem.”   Šie bijuši četri skaisti gadi, gan personiskā, gan profesionālā ziņā. Skaisti, jo pilni ar notikumiem, cīņām un izaicinājumiem. Kā mums visiem. Man ir bijusi iespēja būt Latvijā un kopā ar līdzcilvēkiem piedzīvot Covid pandēmiju - gan privāti, gan profesionāli. Un man bijusi iespēja strādāt starptautiski,  pateicoties dažādām starptautiskām organizācijām, dot savu pilienu okeānā, lai mūsu arvien sarežģītāko pasauli padarītu mazliet demokrātiskāku, atvērtāku, iekļaujošāku. Par manām pēdējo 4 gadu darba gaitām sīkāk var izlasīt   šeit . Foto no dažādām starptautiskām gaitām 2021, 2022. gadā  Privātajā dzīvē man ir bijusi iespēja kā daudz brīvākam cilvēkam piedzīvot 4 izlaidumus – manu dvīņu dēlu 9. un 12. klases absolvēšanu, kā arī izveidot un uzsākt nelielu ģimenes uzņēmumu, ar visiem priekiem un bēdām, kas ar to saistās. Tāpa

Kas īsti notika Francijas parlamenta vēlēšanās?

Attēls
Kolēģis, Francijas parlamenta senators 2017. gadā teica – labi, šoreiz Emanuels Makrons uzvarēs, bet kas notiks tālāk? 2017. gads bija drūmu priekšnojautu gads – Lielbritānijā noticis Brexit referendums, ASV par prezidentu kļuvis Eiropas Savienībai nedraudzīgais Tramps, tikko sākta apjaust Krievijas Sanktpēterburgas troļļu fermas postošā ietekme uz pasaules demokrātijām un vēlēšanām.    Kad arī 2022. gadā Emanuels Makons pārliecinoši uzvarēja galēji labējo Marinu Le Penu, likās – kolēģa bažām nebija pamata. Tomēr tikko Francijas parlamenta vēlēšanas apliecināja pārsteigumu iespējamību. Jaunajā parlamentā nepieredzēti daudz vietu ieguvusi gan galēji labējā Marina Le Pena (89 vietas no 577, iepriekš 8 vietas), gan galēji kreisā politiķa Melenšona pārstāvētais kreiso un sociālistu bloks (131 vieta no 577), atstājot Makrona  Kopā!  bez absolūtā vairākuma (245 vietas).    Ja Latvijas politikā šāds būtu uzskatāms par salīdzinoši viendabīgu rezultātu, Francijā daudzi ir šokā, jautājot, kā tas

Delighted to share my 20 years of experience in the capacities of civil society activist, advocate and lawmaker in this overview of Latvia's online campaign finance regulation. Tells the story of how an active civic engagement, tuned-in media, responsive lawmakers and a proactive oversight agency can create a campaign finance system that has the ability to withstand pressures. And as to the pressures, there have been many. Thank you @International IDEA for this opportunity.

How to successfully regulate online campaign finance?: Some lessons from Latvia : While the use of Internet and social media has become an integral part of the communications strategies of many political parties and candidates across the globe, many countries still struggle to improve financial transparency behind such online campaigning. Latvia is one of the few countries that has, over time, passed laws that define and addressed online campaign finance.

Kāda būs pēc-Putina Krievija?

Attēls
Pirmajā Krievijas sāktā Ukrainas kara nedēļā man sanāca saruna ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri vēlējās “parunāt par Krievijas nākotni”. “Pieklājības pēc” piekritu, jo - kāda tur nākotne? Par ko vispār runāt? Sarunas biedri teica, ka viņiem vairs neesot ko zaudēt, Krievija sevi tā pazemojusi, ka viņi tagad visus spēks veltīs Krievijas esošās valsts pārvaldes sistēmas demontāžai un “veselīga ferderālisma attīstībai”. Cik naivi, nodomāju. Tomēr tikko šo domu Krievijas kara divu mēnešu priekšvakarā BBC radio atkārtoja Krievijas bijušais oligarhs, naftas uzņēmuma  Jukos  bijušais īpašnieks Mihails Hodokovskis, kurš pēc iebilšanas Putinam 2003. gadā tika apcietināts un kā biedinājums pārējiem Jeļcina laika oligarhiem pavadīja 10 gadus cietumā. Hodorkovskaprāt, “ir kļūda meklēt “labāku” Putinu, kurš varētu izveidot vienotu, demokrātisku Krieviju. Tas nekad nenotiks. Ja meklēsim “labo” caru, impēriskās, fašistiskās ambīcijas nekad nebeigsies. Mums vajadzīga parlamentāra

Mana Latgale un Ukraina

Attēls
Laikraksta "Ludzas zeme" titullapa 2022. gada 8. aprīlī  Mana pirmā dzīves gada lielākais notikums bija “Lauču pūrā” iekritusi lidmašīna. Par šo notikumu pastniecei Deļcei, rociņas plātīdama, stāstīju lielā sajūsmā, skaidrā, dziedošā latgaliešu valodā - “Lauču pūrā īkrita ļidmašina, cilveiceņi sazasita, sazasita.” Bija sestiņdesmito gadu sākums un manā bērna apziņā manu Latgales, Pušmucovas ciema, Snotiuļu māju vecvecāku pasauli nekas neapēnoja. Es biju lolota un lutināta, mīlēta un bužināta, manu vecvecāku pastarīte – “miusu mozuo visteņa”. Tajā laikā es nezināju, ka brutālā padomju bezsaimnieciskuma, aklā kolhoznieciskuma un uzbrukuma jebkādai privātai domai un iniciatīvai rokās manu vecvecāku pasaule strauji irst un gaist, izlīst caur pirkstiem kā ūdens Snotiuļu ezerā, kura krastā mani senči Šalguni dzīvojuši kopš 18. gs, kad vēl viena Krievijas tirāna – Pētera I - rokās tika nopostīta viņu dzimtā Šalgunova uz ziemeļiem no Krievijas iekārotās Viļakas.  Es tajā laikā nezin

Krieviju mainīs pasaules “zaļums”

Attēls
Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija meita Darja Navaļnija, 2021. gada 14. decembrī, uzstājoties Eiropas Parlamentā un ar nervu gāzi indētā un cietumā ieslodzītā tēva vietā saņemot Saharova balvu, teica – “esiet droši, mēs turpināsim mūsu darbu un cīņu”. Skatoties uz to, cik lielā mērā prezidents Putins atkal mēģina Krieviju padarīt par noslēgtu, represīvu cietoksni, jautājums ir – kā. Varbūt pārsteidzoši, bet ilgtermiņā vislabākā izvēle ir ikvienam mums individuāli un valstīm kolektīvi atteikties no ikviena nevajadzīga degvielas litra un pārdomāt nepieciešamību patērēt katru dabasgāzes kubikmetru, stingri nostājoties uz atjaunojamo energoresursu ceļa. Šis raksts sniedz argumentus, kāpēc Krievijas ekonomikā un politikā, visticamāk tuvākajā laikā būtisku pārmaiņu nebūs, jo tās palīdz apslāpēt pasaules atkarība no Krievijas naftas un gāzes.  Krievijas prezidents Vladimirs Putins sava 2. prezidentūras termiņa laikā (no 2012. gada) Krievijas ekonomiku ir būvējis kā vienkāršu, fiskāl