Ušakova ledusskapja demokrātija

Rīgas domes Licencēšanas komisija 2013. gada 7. oktobrī lēma par to, ka viena brauciena cena Rīgā sabiedriskajā transportā no 2014. gada 1. janvāra būs 1.20 eiro, jo esot pieaugusi brauciena pašizmaksa. Skaidrības par to, kā šī pašizmaksa veidojas, nebija un joprojām nav. Tomēr, lai neriskētu no “labā zēna” rīdzinieku acīs pārvērsties par “slikto zēnu”, tajā pašā dienā Nila Ušakova uzdevumā Rīgas domes vairākums lēma, ka tikai Rīgas pilsētā deklarētiem rīdziniekiem par braukšanu sabiedriskajā transportā pienāksies 50% atlaide. 

Savā 2013.gada 7. oktobra rakstā “Par biļetēm. Bez politikas” Nils Ušakovs šo
lēmumu skaidro, izmantojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas analoģiju. Latvijas valsti viņš salīdzina ar “blokmāju”, un katrs atsevišķs dzīvoklis ir viena pašvaldība. Lai iedzīvotāji labāk izprastu Ušakova ieceri, viņš skaidro – neviens taču neiedomājas prasīt viena dzīvokļa iedzīvotājiem iznest kāpņutelpā savu ledusskapi, lai visi no tā barotos. Tātad pašreizējo situāciju, kurā visi Latvijas valsts iedzīvotāji par galvaspilsētas Rīgas sabiedriskā transporta izmantošanu maksā vienlīdzīgi, Ušakovs salīdzina ar kāpņutelpā iznestu ledusskapi, no kura labumiem nepamatoti barojas no attāliem stāviem sanākušie kaimiņi.
Šāda Ušakova uztvere ir tieša “vakar piedzimis” doktrīna. Ušakovs laikam nekad nav dzirdējis par to, ka Rīgas sirdī ir Brīvības piemineklis, kas uzcelts par visas tautas saziedotiem līdzekļiem un ko neaizskāra pat padomju vara, baidoties no iespējas tautas gruzdošās dusmas pārvērst liesmās. Jaukais zēns Ušakovs politiski represētai kundzei no Rūjienas, kas 14. jūnijā vēlēsies pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus, vēsā mierā pieprasīs dubultu braukšanas maksu tramvajā, lai tur nokļūtu un pēc tam padzertu tēju pie Rīgā dzīvojošās draudzenes. Tāpat Ušakovs ģimenei ar bērniem no Dundagas, kas 11. novembrī vēlēsies noskatīties izrādi Nacionālajā teātrī un pēc tam krastmalā pie pils mūra, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanu ierakumos Daugavmalā 1919. gadā, nolikt svecītes, par nokļūšanu pie šīs “greznības” liks maksāt dubulti.
Rīgas domē pašlaik apspriež grozījumus 2013. gada budžetā. Kopumā šī gada budžetā varētu būt 50 miljonu latu liels deficīts. Tātad visa valsts kopumā 2014. gadā plāno dzīvot ar 1% budžeta deficītu, bet Rīgas pašvaldība, gluži kā pļēgurs, iespējams, 2013. gadu beigs ar 10% budžeta deficītu. Papildus septiņi miljoni latu paredzēti subsīdijās „Rīgas Satiksmei”. Tomēr leģitīmi ievēlētiem Rīgas domes deputātiem nav izdevies uzzināt, kā izlietota 2013. gadā „Rīgas Satiksmei” jau piešķirtā vairāk nekā 60 miljonu latu lielā dotācija un kā tiks izmantoti vēl papildus piešķiramie septiņi miljoni.
Runājot Ušakova ledusskapja demokrātijas kategorijās, visa valsts nākotnē var nonākt situācijā, kurā pļēgurs, izēdis savu ledusskapi tukšu, to izstumj kāpņutelpā un brēc, ka citiem tas jāsteidz piepildīt.

Komentāri

  1. negribu Jūs apbēdināt, bet nožēlojamais Rūjienas tantes finansiālais stāvoklis un nespēja reizi gadā samaksāt 42 santīmus ir nevis Ušakova, bet Viņķeles problēma. Ušakovs par saviem vecīšiem ir parūpējies pilnā mērā - tie braukā apkārt, svilpodami.
    Ja jau Vienotībai tā rūp Rūjienas tantes transportēšanās, kāpēc VISAS VALSTS līmenī nesekot Ušakova sekmīgajam sab.transporta piemēram Rīgā?

    AtbildētDzēst
  2. Anonīms: 1) Ne-rīdziniekiem 1-reizējā braukšanas biļete no 2014. gada 1. janvāra maksās 84 santīmi - un tas ir vienā virzienā. 2) Salīdzināt Rīgu un valsti šajā kontekstā ir komiski. Ušakovam nav jāmaksā pensijas 580,000 valsts pensionāru no strādājošo sociālajām iemaksām un jāmēģina sabalansēt šie divi cipari. Rīgas mērs pašlaik pat nav spējīgs uzpirkt savus iedzīvotājus Lemberga līmenī - kur pensionāriem tiek maksātas piemaksas pie valsts pensijas un dotas davānas uz svētkiem, vienīgais ko Ušakovs varēja atļauties ir nopirkt savus simtus tukstošus vēlētāju ar bezmaksas sabiedrisko transportu, kas, starp citu apgrūtina nokļūšanu uz darbu un atpakaļ visiem pārejiem, kuri nebrauc ar savu auto, bet Ušakovu tas neuztrauc, jo sabiedriskajā transportā viņš parādās tikai priekš PR fotogrāfijām. Šiem bezmaksas braucieniem būtu jābūt limitētiem uz laiku, kad cilvēki nebrauc uz/no darba. 3) un pats galvenais - neviens no Rīgas mēriem nekad nav nesis materiālo atbildību par to ko ir sadarījis. Dzīvot uz parāda nav māksla - 2013. gadā Rīgas deficīts bija ~10%. 2014. gada budžets vēl nav pieņemts. Rīga joprojām ir augoša pašvaldība un naudas apjoms tikai palielinās - šādos apstākļos saimniekot var pat ciema muļķis. Vēlētāju uzpirkšanas metode darbojas, jo vidējais vēlētājs nesaista šīs "bezmaksas dāvanas" ar Rīgas budžeta deficītu un to, ka visi šie parādi būs jāatdod viņiem pašiem un viņu bērniem, ja tie paliks šajā valstī, nemaz nerunājot par vēlētāju hronisku nespēju pievērst uzmanību Domes korupciju un visiem Rīgas satiksmes e-talonu, autobusu, tramvaju un citiem iepirkumu korupcijas skandāliem, kur burtiski pazūd miljoni, tāpēc nebrīnos, ka viņš tiks ievēlēts vēl un vēl, jo atbildība ir 0.

    AtbildētDzēst
  3. "Dzīvot uz parāda nav māksla - 2013. gadā Rīgas deficīts bija ~10%." neliels sīkums, Jāni. Gads vēl nav beidzies un Jums nav nekādas informācijas, kāds beigās būs deficīts, ja būs.
    Līdz šim RD budžetu no nosacīti neatkarīgiem cilvēkiem pētījusi Spriņģe, un ko gan viņa atklāja? Ka nav tās katastrofas, ko Vienotības gebelsi stāsta sabiedrībai, ka saimniekošana nekā neatšķiras no iepriekšējiem mēriem un arī nekāda budžeta katastrofa, parādi, kas jāatmaksā bērniem (varētu padomāt, ka Vienotības valdīšanas laikā pieaugušais valsts parāds bērniem nebūs jāatmaksā :) ) ne tuvu nav pie apvāršņa.
    ieteiktu nomierināties un pamācīties, kā Nils saimnieko. Ļoti ticams, ka Jums abiem būs jāsaimnieko kopā valstī jau nākamruden ;)

    AtbildētDzēst
  4. ušakovs glauda kaķus2013. gada 11. decembris 23:57

    ušakovs glauda kaķus. ko vairāk vajag? vai tad tas nav mīļi? :)

    AtbildētDzēst
  5. Protams var jau atlasīt nabaga Rūjienas tanti kā galveno etalonu. Bet tas tikai pierāda autores tendenciozitārti. Šis lēmums vairāk gan ir saistīts ar milzīgo Rīgas iedzīvotāju skaitu, kas šeit strādā un dzīvo izmantojot vietējo infrastruktūru. Ne tikai transportu, bet skolas, bernudārzus, parkus utt. Nav jau žēl, bet ir ntās iedzimtās Rīdzinieku ģimenes, kuras nevar savu sīci pat uz bērnudārzu palaist, jo tur trūkst vietas, lai gan viņi to dārziņu tiešā veidā apmaksā. Tikmēr ģimene no Bauskas, Ludzas vai Rojas sūta savu sīko bērnudārzā Rīgā, bet par šo dārziņu maksā savā deklarētajā dzīvesvietā.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru