ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris

Buča uz vaiga un ceļojums laikā

Kopš 2006. gada, kad aktīvi sāku interesēties par Rīgas jūgendstilu, bieži esmu vēlējusies ceļot laikā. Pētot senās Rīgas skatu kartes, Rīga atklājās kā īpatnēja, rosīga un savā dažādībā skaista pilsēta. Kādu laiku tas man bija sava veida hobijs – ejot pa Rīgas ielām, tuvāk un tālāk no centra, mēģināt saskatīt Rīgas, aktīvu industrializāciju, saimniecisko pacēlumu un latvisko atmodu piedzīvojušās pilsētas senos vaibstus. Aiz Rīgas padomju naža izgraizītās sejas tie atklājas brīnišķīgā veidā.

Vakar, Marsela Prusta vārdiem runājot, devos meklēt zudušo laiku Kundziņsalā.

Buča uz vaiga un ceļojums ir sācies

Pateicoties vēlēšanu kampaņai, esmu atradusi sevī brīvību uz ielas uzrunāt nepazīstamus cilvēkus, agrāk mulsu un to nekad nedarīju. Piebremzēju riteni un Valdemāra ielā uzrunāju sirmu kungu. Kungs, ieskatījies manā bukletiņā, saka:
-       Meitiņ, kā tad jūs tā! Kāpēc jūs esat vienā partijā ar to Ulmaņa dēlu, ar Gunti Ulmani?
-       Neesmu, šī ir cita partija, skaidroju.
Ieturējis pauzi un papētījis manu bukletu, Kungs sajūsmā palecas un man uz vaiga uzspiež … buču. Ceļojums laikā ir sācies – no ikdienišķa cilvēka esmu kļuvusi par laikā pārvietoties spējīgu būtni.


Tilts 

Uz Kundziņsalu ved tilts. Uz tā, kā īstā pasakā par ceļojumu laikā, satieku labo feju. Steidzīga, ar saiņiem, sainīšiem un puķēm, dodoties uz slimnīcu. Piedāvāju parunāt par vēlēšanām. Kundze visu zinot, paņem bukletus un novēl: “Ej, ej, meitiņ, pāri tiltam, tur būs cilvēki, runājies, stāsi viņiem, ej vien”.   

Iebraucot Kundziņsalā, esmu atradusi, ko meklēju, šeit ir senā Rīga, tāda, kāda tā dzīvo Čaka dzejā un draugu un paziņu – īsto rīdzinieku, atmiņās – zaļa, nebruģēta, savdabīga, ar puķu un kāpostu dobēm.  

Plūme un zirgi

 


Uzsāku sarunu ar kundzi, kas izskatās tikpat spilgta un sulīga kā rudens plūme, kas viņai rokā. Pār pleciem vijas divas garas bizes. Ar kaimiņiem jau esot izrunājuši, par ko balsos, sprieduši, domājuši, izdarījuši secinājumus. Kāda atšķirība no manas dzīves uz bruģiem un akmeņiem Tērbatas ielā! Mēs savus kaimiņus knapi pazīstam.







Kundze mūs aicina iegriezties blakus pagalmā, kurā ir … divi stalti, sirmi, dābolaini zirgi. Zirgu īpašniece, Aijas kundze, Kundziņsalas iedzīvotāja kopš seniem laikiem, pamazām modernizē stalli. Zirgi vēl jāiejāj un Aijai ir sapnis izveidot atpūtas, relaksācijas un terapijas vietu bērniem un pieaugušajiem. 





Divi dābolaini zirgi pelēki sudrabainām galvām tikai 20 min riteņbraucienā no Brīvības pieminekļa! To es saucu par ceļošanu laikā.

2 komentāri:

  1. Ja interesē Rīgas arhitektūra, pilsētvide, dzīve: http://www.photoriga.com/

    AtbildētDzēst