Ukrainas Rīga Ļviva

Ukraiņu dziedātājas Onuka
reklāmas plakāts

“Caur kultūru mēs uzvarēsim ļaunumu. Un visai pasaulei parādīsim, ka mēs varam uzvarēt ļauno, saglabājot stāju  un pašcieņu,” Ļvivas opernamā saka dziedātāja ONUKA, kas savā mūzikā izmanto tautas instrumentu un elektroniskās mūzikas sintēzi. Mazliet saviebjos, kad dziedātāja, lai izteiktu savas dusmas par piecos kara gados agresora izpostīto, izmanto trīsstāvīgus lamu vārdus, “Krievu karakuģi, ej tu ..” stilā. Tomēr zinu, ka ne jau mana gaume ir šīs situācijas mēraukla, jo ne jau manu zemi un tautu jau piecus gadus plosa krievu ļaunums. 

Nedēļas laikā Ļvivā, līdztekus rosīgām darba gaitām, darbam ar tiesībsargājošo institūciju augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem, esmu kopā paguvusi apmeklēt 5 kultūras pasākumus. Kopā ar Ivana Franko Ļvivas universitātes pasniedzēju Lidu esam apmeklējušas operdziedātājas Solomijas Kušenitskas (1872-1952) dzīvokli pilsētas centrā un ar sabiedrisko transportu devušās uz Ļvivas Sofivkas apkaimi (līdzīgu Rīgas Mežaparkam) uz ukraiņu dzejnieka Ivana Franko (1856-1916) māju – muzeju. Mums ar Lidu ir vienošanās – sarunājamies tikai ukrainiski, ja es kādu vārdu nesaprotu, prasu un, ja tas ir vērtīgs, pierakstu. Ļvivas ukraiņus man ļoti palīdz saprast mūsu kultūras kopīgās saknes – Ļviva, tāpat kā manu vecvecāku dzimtā Latgale bijusi Polijas- Lietuvas valsts sastāvā (1569 – 1772) un, protams, mūs vieno arī kopējais laiks padomju totalitārisma cietumā. Izteikti eiropeisku nospiedumu Ļvivā atstājis laiks Austroungārijas impērijā (1772 – 1918), līdzīgu kā baltvāciešu pēdas Rīgā. 

Labi sarunās ar Lidu iejutusies ukraiņu valodā, simpātiskā grieķu restorāniņā Ļvivas centrālā, tirgus laukuma malā, droši pasūtu ēdienu ukrainiski, ielaižot nelielu kļūdu – tējkannu nosaucot krievu valodai raksturīgā vārdā. Restorāna īpašnieks, kas pieņem manu pasūtījumu, mani aizdomīgi nopēta. “No kurienes esat?” viņš man prasa, pārgājis uz angļu valodu. “Ja esat no Krievijas, mēs jūs neapkalposim.” Sajutis, ka aizgājis par tālu un uzzinājis, ka esmu no Latvijas un šāda pieņēmuma aizvainota esmu gatava doties citas pusdienu vietas meklējumos, viņš steidz paskaidrot, ka viņa vecvectēvs Jakubs Adams arī bijis no Latvijas, ģimene par viņa gaitām neko vairāk gan nezinot. Kad vietnē periodika.lv uzmeklēju iespējamas atsauces par vecvectēva izcelsmi pirms 1. pasaules kara laika, restorāna īpašnieks ir atmaidzis tiktāl, ka piedāvā man bezmaksas kūku. 

Savukārt operdziedātājas Salomijas Krušenitskas karjeras skaistākie gadi bija pēc 1. pasaules kara. Kad Ļviva un vairāki šodienas Ukrainas reģioni bija Polijas valsts sastāvā, talantīgās ukraiņu meitenes lielā iespēja bija uzstāšanās Itālijas opernamos. 2. pasaules kara laikā, apciemojot vecākus, Solomija “iesprūda” padomju okupētajā Ļvivā,  kur arī ir apglabāta, šodien Ļvivas operas ieeju rotā skaists operdīvas portrets. 

Ukraiņu dzejnieka Ivana Franka mūžs savukārt saistīts ar Ļvivu laikā, kad tā bija Austroungārijas impērijā. Jaunībā ieslodzīts par sociālistiskiem uzskatiem,  viņš tomēr nodzīvoja salīdzinoši pārtikušu dzīvi kopā ar savu ģimeni, grāmatām un vairākiem rakstāmgaldiem, būtiski atbalstot tos ukraiņu literātus, kuriem Krievijas impērijā, kuras teritorijā bija lielākā daļa Ukrainas, ukraiņu valodā publicēties bija aizliegts. 

Manas ciemošanās laikā Ļvivu apciemo arī kamerorķestris Kijivas Kramerata, uzstājoties bijušajā tramvaju depo, tagad piemērotā koncertzāles vajadzībām. Kijivas Kremerata izveidota 1970-ajos, lai atskaņotu ukraiņu mūziku un tādā veidā pretotos padomju režīma visa iedomāti nekrieviskā vienādošanai. Orķestra devīze kopš pilna mēroga kara sākuma ir – vienīgais attaisnojums, kāpēc vari neatnākt uz mēģinājumu, ir ja pēkšņi esi nomiris. Biežo agresora uzlidojumu kontekstā, tas diemžēl, protams, nav joks. 

Ļvivas operu apmeklēju vēl vienu vakaru – divos baleta viencēlienos vieta un iespēja ierādīta Ļvivas jaunajiem baleta māksliniekiem. Starp vairākām dīvām jaunieši izskatās mazliet stūraini un neveikli, tomēr ir skaidrs, ka Ļvivā aug jaunā mākslinieku paaudze, kas spēs tautas garu uzturēt arī nākotnē.