tag:blogger.com,1999:blog-15186382268161061382024-03-13T12:03:36.143+02:00Lolitas Čigānes blogs Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.comBlogger198125tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-87665366278467261782024-01-22T07:46:00.000+02:002024-01-22T07:46:13.504+02:002023 gads darbos: valstis, tēmas, jautājumi <p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><iframe allowfullscreen='allowfullscreen' webkitallowfullscreen='webkitallowfullscreen' mozallowfullscreen='mozallowfullscreen' width='320' height='266' src='https://www.blogger.com/video.g?token=AD6v5dyDseUEHI--HT0a6KSP_Hedn0Fq-F2CAukqvX4nZKkbhUFucq47dI0X6b8TnpvM4Fj0DoGN8Za-sM5MAxy49w' class='b-hbp-video b-uploaded' frameborder='0'></iframe></div><br /> <p></p>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-67735098007812371662023-11-04T14:51:00.003+02:002023-11-04T14:52:32.484+02:00<p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQvGEF4LI32Pb_y6SGkAmha6fodv56dkiMXmjRlrKSHcfwqzX05YlvXu5kmnBdQG7zK1WrLokEp2H9nKiUP2Fs7SpikcnsB33ClIbWrW2q-3-qJzmfc7HKy1PTA5zIF35VOZOGew-qWyDMoTOgmLEOVN_JXgklxuEJO-FwcGfjn18HG09LKG4y2a0F8Gl8/s489/IMG_1790.JPG" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="489" data-original-width="300" height="200" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQvGEF4LI32Pb_y6SGkAmha6fodv56dkiMXmjRlrKSHcfwqzX05YlvXu5kmnBdQG7zK1WrLokEp2H9nKiUP2Fs7SpikcnsB33ClIbWrW2q-3-qJzmfc7HKy1PTA5zIF35VOZOGew-qWyDMoTOgmLEOVN_JXgklxuEJO-FwcGfjn18HG09LKG4y2a0F8Gl8/w123-h200/IMG_1790.JPG" width="123" /></a></div><br /> <span face="Arial, Helvetica, sans-serif" style="background-color: white; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-size: small;">Darbs Latvijas politikā kā sarežģīta, bet aizraujoša izvēle, kur tik daudz var saprast par cilvēkiem, sevi un mūsu valsti. Zīmēt sāku un turpināju visu savu politikas gadu garumā. Nu tapušas “Politiskās piezīmes zīmējumos”.</span><span face="Arial, Helvetica, sans-serif" style="background-color: white; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-size: small;"> </span><p></p>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-49651023823471360792023-04-28T10:56:00.003+03:002023-04-28T10:56:41.224+03:00<p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpq6RtWut_EDzDrCCBaa5sxDUlnyL8CMwRQZEHz0BPNXVTG3at4mmzINUnH5foovWOoxRZU9ab000PdXkTWyLWvejazf6EV_UR-WV5NS8qoRE6huEG_oDr7XCnyvpMhtvoYk-Kzvqyug5WgQXn-fGGC-CzMNHvhKFP8HrS8vv1C0VfJncKyKO29cVDyQ/s1169/izstas%CC%8CanasV%20copy.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1169" data-original-width="826" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpq6RtWut_EDzDrCCBaa5sxDUlnyL8CMwRQZEHz0BPNXVTG3at4mmzINUnH5foovWOoxRZU9ab000PdXkTWyLWvejazf6EV_UR-WV5NS8qoRE6huEG_oDr7XCnyvpMhtvoYk-Kzvqyug5WgQXn-fGGC-CzMNHvhKFP8HrS8vv1C0VfJncKyKO29cVDyQ/w452-h640/izstas%CC%8CanasV%20copy.jpg" width="452" /></a></div><br /> <p></p>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-26594823421239009342023-04-07T01:18:00.004+03:002023-04-07T01:57:26.114+03:00Mākslīgais intelekts: intelekta atrofija? <span style="font-family: helvetica;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA-v2qt4zdHaZm7OOZGL52kazPod7WCRbYwY98I-5jK6r2S6XgxUAa75KDjpxKzQAUPXuG-60InmE0yB815LIffGEXLw6t0pm8sTPjFo4GO_t2NaR7owbDv5ZmCoL-0trHX-c3GlHT-2e0T1RresWWJG1TJTrqInyM0bu2WzkVcAqSy1bQhzFeCCySlg/s187/Screen%20Shot%202023-04-07%20at%2006.10.27.png" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="184" data-original-width="187" height="197" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA-v2qt4zdHaZm7OOZGL52kazPod7WCRbYwY98I-5jK6r2S6XgxUAa75KDjpxKzQAUPXuG-60InmE0yB815LIffGEXLw6t0pm8sTPjFo4GO_t2NaR7owbDv5ZmCoL-0trHX-c3GlHT-2e0T1RresWWJG1TJTrqInyM0bu2WzkVcAqSy1bQhzFeCCySlg/w200-h197/Screen%20Shot%202023-04-07%20at%2006.10.27.png" width="200" /></a></div><br />Igaunijā, EDSO vēlēšanu ekspertu komandas vadībā pirms šī gada marta parlamenta vēlēšanām kopā ar interneta vēlēšanu ekspertu plānojam misijas noslēguma ziņojumu – kāda būs struktūra, kādas galvenās tēmas, kādi secinājumi. Kolēģis joko – palūgsim ChatGPT, lai uzraksta mūsu vietā. Viņš ieraksta “analyze Internet voting in Estonia for parliamentary elections 2023” un ChatGPT sāk rakstīt. Mūsu acu priekšā parādās sakarīga analīze, pietiekami labā, plūstošā valodā uzrakstīta. Ar vairākiem labojumiem, šis ir labs pamats darbam, kura radīšanā parasti pavadam vismaz nedēļu. Un te pat nav jābūt īpašam speciālistam – šādas iespējas ir pieejamas ikvienam. </span><div><span style="font-family: helvetica;"><br /></span></div><div><span style="font-family: helvetica;">Par to pārliecinos, garāka komandējuma sākumā piestājot Stambulā. Šī uz tūristiem orientētā pilsēta atmiņā palikusi kā tāda, kur esmu uzrunāta un varējusi iesaistīties vienkāršā sarunā angliski, krieviski, franciski, reizēm sarunas bijušas piparotas pat ar pāris lietuviešu vai pat latviešu teikumiem. Ne vairs. Ar taksometra šoferi, mājas, kur palieku, saimnieci un maza, jauka restorāniņa īpašnieku mēs tagad sarunājamies ar mākslīgā intelekta palīdzību – viņi turciski viedtālrunī ierunā savu sakāmo, tad man to atskaņo, lūdz, lai ierunāju es, un tad atskaņo to sev. Taksometra šofera, ar kuru atgriežos lidostā, priekšā ir 3 telefoni – viens – navigatoram, viens telefona sarunām ar dažādiem cilvēkiem, trešais – saziņai ar pasažieriem caur tulkotāju. </span></div><div><span style="font-family: helvetica;"><br /></span></div><div><span style="font-family: helvetica;">Pēc atgriešanās no Igaunijas un ChatGPT atklāšanas, man jāizlasa un jānovērtē studentu esejas, kuras studenti rakstījuši manis tikko pasniegtā kursā. Kursa tēma ir aktuāla un es, lasot student darbus, pieķeru sevi pie domas – nez, kurš no šiem lieliski uzrakstītajiem darbiem ir tapis ar mākslīgā intelekta palīdzību. Kopumā Interneta dzīlēs par šo tēmu ir pieejama tik daudz lieliski sagatavota informācija, ka, nav šaubu, mākslīgais intelekts uzdevumu varētu veikt lieliski. Galugalā šīm pārdomām atmetu ar roku un augstu vērtēju ikvienu oriģinālu, neparastas domas vai neparasta skatījuma darbu. </span></div><div><span style="font-family: helvetica;"><br /></span></div><div><span style="font-family: helvetica;">Atceros Jaunā Rīgas teātra lugu “Bītlu jaunais albums”, kurā pie draudzenes tēta aizvestais līgavainis tiktāl nobāl inteliģentā humanoīda priekšā, kurš spējīgs uzreiz iegrimt dziļā sarunā par kādu īpašu grieķu dzejas novirzienu, ka skatītājiem zālē sāk palikt mazliet neērti. Jāpriecājas, ka augstskola, kurā jau 4 gadus strādāju kā vieslektore, aicina mani, nevis kādu robotu, kurš, nav šaubu, pēc vairākiem gadiem, pareizi ieprogrammēts, varēs lasīt spožas lekcijas, neieguldot nedēļām ilgu, smagu darbu to sagatavošanā.
Šīsnedēļas žurnālā “ir” lasāms raksts par Itālijas risinājumiem senioru aprūpei un stāstīts par robotu, kurš vecāka gadagājuma kundzi mudina uz kustībām un vingrošanu, sakot “izkustināsim rokas un pacelsim tās augstu”.</span></div><div><span style="font-family: helvetica;"><br /></span></div><div><span style="font-family: helvetica;"> Es nezinu, kā būs tālāk, bet šorīt, tikai iekšējas balss mudināta, veicu pamatīgu rīta vingrošanas rituālu un lidostā veltu laiku rūpīgai grāmatu atlasei gaidāmajam 9 stundu lidojumam. Esmu apņēmusies iztikt ar drukāto presi un grāmatām. Nu, ja paslīdēs kāja, palasīšos elektronisko grāmatiņu vai paklausīšos kādu audiogrāmatu. Lai nezaudētu formu un nesāktu pati pārvērsties par mehānisku, no tehnoloģijām atkarīgu .. ko? </span></div>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-35993629743437886192023-03-10T21:32:00.018+02:002023-03-11T19:45:56.427+02:00Igauņi ir kā latvieši, tikai mazliet citādi <div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCjxkbnxLlKKFVxzhJjwY6WXGXgXHoYUOMp8TgZJ-LYPC7vrFHVhCsj0fHbZW0S4iPwyIDEZ_k1qB9VU529BCexlJdos6YS0xkyJDc80OGt1hfTRYlf_WAs4nI14b0YGbk3gsAfSS0yOtT1rIeaLjWbhePOxKXQo6jnKTaZtaTSm8QQCZSbbs8UnzdnA/s900/image_6483441-5.JPG" style="display: block; padding: 1em 0; text-align: center; clear: left; float: left;"><img alt="" border="0" height="320" data-original-height="900" data-original-width="505" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCjxkbnxLlKKFVxzhJjwY6WXGXgXHoYUOMp8TgZJ-LYPC7vrFHVhCsj0fHbZW0S4iPwyIDEZ_k1qB9VU529BCexlJdos6YS0xkyJDc80OGt1hfTRYlf_WAs4nI14b0YGbk3gsAfSS0yOtT1rIeaLjWbhePOxKXQo6jnKTaZtaTSm8QQCZSbbs8UnzdnA/s320/image_6483441-5.JPG"/></a></div>
<b>2000. gadu sākumā studēju tolaik mūsu reģiona jauniešu vidū ļoti populārajā Centrāleiropas Universitātē Budapeštā, Ungārijā. Manā gadā dažādās programmās studēja ap 20 igauņu studentu. Mēs, latvieši, bijām tikai 3. Tā bija mums, no padomju mantojuma samocītās izglītības sistēmas nākušajiem, izcili piemērota augstskola – pilnīgi rietumnieciska apmācības ziņā, bet arī rūpju par mazliet neaptēstajiem austrumeiropiešiem pilna. Tāpēc pārsteidza tas, ka tajā laikā tik maz latviešu tur studēja. Skatoties uz igauņu skaitu, jau tolaik domāju – nebūs labi, igauņi mums rūkdami pasteigsies garām. Tā arī ir noticis . </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> Trīs nedēļas ar vēlēšanu tēmām strādājot Igaunijā, ar pilnīgi visiem, savas 40-50 gadnieku paaudzes vēlēšanu un politikas procesā iesaistītajiem varēju sarunāties brīvā, ļoti labā angļu valodā. Spēja labi un brīvi runāt angliski rada citu intereses, informētības un pašpārliecības līmeni. Ja Latvijā 20-30 gadnieku paaudze angliski runā ļoti labi, manas paaudzes cilvēkus nereti sasaista tieši nespēja brīvi uzturēt sarunu un dziļi izprast sarunu biedru teikto. Diemžēl arī augstos un ļoti augstos amatos Latvijā joprojām ir cilvēki, kuri angliski runā slikti. Tas atstāj iespaidu gan uz izturēšanos, gan domāšanu, uz Latvijas tēlu un veiktspēju. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> Otra subjektīvā iespaida saknes meklējamas manos studiju gados Londonas Universitātes Londonas Ekonomikas skolā. Aktīvi darbojos LSE-Baltijas studentu asociācijā un mums reiz bija diskusiju vakars par Baltijas valstīm. Biju sagatavojusi prezentāciju par korupciju Latvijā – nesen bija iznācis Pasaules bankas ziņojums par valsts sagrābšanu Latvijā. Savukārt mans igauņu kursabiedrs mierīgi teica – Igaunija ir tāda pati kā Somija, tikai padomju laiku dēļ mazliet atpalikušāka, bet pavisam drīz mēs somus panāksim. Lai gan subjektīvi mans Latvijas realitātes raksturojums atbilda patiesībai, igauņi jau tajā laikā par savu valsti slikti nerunāja. Nerunāja slikti un viss un pamazām kopā veidoja to labāku . </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Šādu vienotību es redzēju visās ar vēlēšanām saistītajās sarunās – ar politisko partiju pārstāvjiem, vēlēšanu administratoriem, kiberdrošības speciālistiem, policiju. Dzirdēju atkal un atkal – mēs kā sabiedrība kopumā esam izvēlējušies būt atvērta, moderna, digitālajā parvaldībā balstīta valsts, mums šī izvēle jāturpina un visiem spēkiem jāstiprina. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> Vēl viena interesanata Igaunijas iezīme, kura uzreiz krīt acīs, ir sadarbība un koleģialitāte. Piemēram, vēlēšanu administrāciju un uzraudzību un politisko partiju finanšu kontroli veic koleģiālas institūcijas, kurās deleģēts pa pārstāvim no Augstākās tiesas, prokuratūras, Valsts kontroles un visām parlamenta politiskajām partijām. Tā vietā, lai kā vairāki pavāri pārsālītu zupu, šīs institūcijas darbojas efektīvi un caurskatāmi, spējot mierīgi runāt arī par savām kļūdām un neveiksmēm. Latvijā ir citādi – iestādes ir daudz hierarhiskākas, tiek asociētas ar vienu personu – vadītāju. Visi citi – ministrijas, Saeima, partijas parasti atkratās no atbildības par šādu iestāžu – piemēram, šajā gadījumā, CVK, KNAB, u.c. darbību. Vispār kopumā Igaunijā arī formālos kontaktos valda neformālāks, draudzīgāks, sadarbīgāks, pieņemošāks gars. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Sanāca arī pārliecināties, ka igauņiem, tāpat kā latviešiem, varbūt nemaz nav tik viegli pasmieties par sevi. Mums varbūt tas pat kaut kā nākas vieglāk. Šis, protams, atkal ir ļoti subjektīvi, iespējams, ir bezgala daudz vietu, kur igauņi gardi par sevi smejas, tomēr tādās man nesanāca būt. Bet, piemēram, džeza performances pasākums, kur asi tika izsmieta Igaunijas dzimumu nevienlīdzība un padomiskās vīriešu dominanaces tradīcijas, lai gan žilbinoši asprātīgs, bija slikti apmeklēts. Vērojot publiku arī redzēju, ka lielākā daļa igauņu par dzirdamo nebija sajūsmā, vairāki klusi izslīdēja no telpas, kamēr mēs, ārzemnieki sajūsmā plaukšķinājām . </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Rīgas Laika klasiskajos jokos bija viens tāds – “vidējais latvietis ir kā Valda Zatlera mati - pelēks, taisns un uz visām pusēm”. Attiecībā uz igauņiem gribas teikt – vidējais igaunis ir gandrīz kā Zatlera mati – pelēks, taisns un uz vienu pusi. </b>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-62602329402116027932022-10-31T14:44:00.002+02:002022-10-31T14:44:59.078+02:00<p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh5vCLaWQtbZuDBD6YDyGfnBh_rc-QGggU_wKPIOEG7QARW_z42AHZL1D7iC_49LrhvloBDXA5VLmcx6pcn4gdaZuYeHM3-2x5pB5dZtbFow6TENDDF3d_82ecXN2iLFc2l9jxAhbmlIbB37jXXChG9nGdknOrlpH6jktvijGbJ070lpZVgswes7VbAMA/s4096/mento.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="2730" data-original-width="4096" height="213" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh5vCLaWQtbZuDBD6YDyGfnBh_rc-QGggU_wKPIOEG7QARW_z42AHZL1D7iC_49LrhvloBDXA5VLmcx6pcn4gdaZuYeHM3-2x5pB5dZtbFow6TENDDF3d_82ecXN2iLFc2l9jxAhbmlIbB37jXXChG9nGdknOrlpH6jktvijGbJ070lpZVgswes7VbAMA/w320-h213/mento.jpg" title="“Sievietes, miers un drošība” mentoringa programma, 2022. gada oktobris" width="320" /></a></div><br /> <p></p>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-65709073692112460502022-07-06T11:52:00.000+03:002022-07-06T11:52:00.327+03:00 Kas īsti notika Francijas parlamenta vēlēšanās?<p><span style="background-color: white; font-family: Cambria; font-size: 11pt; text-align: justify;"></span></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiExQXnhoXCUb-2MFKIE1pfRij2D58XUkZESDOWY0Abzi7LDdjmOeo0Q_3Wus7eW3JIAy_hMC2_xTUP7b6n3D75fEXwcTdlJ4JcD7c0Mem8x1HcutUjfFWLt17XL0c6Ob4JLjpRVK9iKMHgyjjOiZhjdufERQS5ZHnFEjrw_9tUYoSeVDcdZhCSR30qjg/s4032/IMG-7461%20copy.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="4032" data-original-width="3024" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiExQXnhoXCUb-2MFKIE1pfRij2D58XUkZESDOWY0Abzi7LDdjmOeo0Q_3Wus7eW3JIAy_hMC2_xTUP7b6n3D75fEXwcTdlJ4JcD7c0Mem8x1HcutUjfFWLt17XL0c6Ob4JLjpRVK9iKMHgyjjOiZhjdufERQS5ZHnFEjrw_9tUYoSeVDcdZhCSR30qjg/s320/IMG-7461%20copy.jpg" width="240" /></a></div><br />Kolēģis, Francijas parlamenta senators 2017. gadā teica – labi, šoreiz Emanuels Makrons uzvarēs, bet kas notiks tālāk? 2017. gads bija drūmu priekšnojautu gads – Lielbritānijā noticis Brexit referendums, ASV par prezidentu kļuvis Eiropas Savienībai nedraudzīgais Tramps, tikko sākta apjaust Krievijas Sanktpēterburgas troļļu fermas postošā ietekme uz pasaules demokrātijām un vēlēšanām. <p></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Kad arī 2022. gadā Emanuels Makons pārliecinoši uzvarēja galēji labējo Marinu Le Penu, likās – kolēģa bažām nebija pamata. Tomēr tikko Francijas parlamenta vēlēšanas apliecināja pārsteigumu iespējamību. Jaunajā parlamentā nepieredzēti daudz vietu ieguvusi gan galēji labējā Marina Le Pena (89 vietas no 577, iepriekš 8 vietas), gan galēji kreisā politiķa Melenšona pārstāvētais kreiso un sociālistu bloks (131 vieta no 577), atstājot Makrona <i>Kopā!</i> bez absolūtā vairākuma (245 vietas). </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Ja Latvijas politikā šāds būtu uzskatāms par salīdzinoši viendabīgu rezultātu, Francijā daudzi ir šokā, jautājot, kā tas iespējams. Parlamenta vēlēšanas Francijā cieši seko prezidenta vēlēšanām un tiek uzskatītas par iespēju tikko ievēlētajam prezidentam saņemt parlamenta absolūto vairākumu savu ieceru īstenošanai. Francija ir daļēji prezidentāla valsts, tās prezidents ir gan ārpolitikas, gan iekšpolitikas noteicējs, tomēr, protams, tiesiskā valstī ikvienas politikas īstenošana iespējama tikai ar likumu palīdzību un šeit Francijas Nacionālai Asamblejai ir izšķiroša loma. Jāatzīst, ka situāciju, kad prezidentam nav absolūtā parlamentārā vairākuma, Francija nav piedzīvojusi kopš 1988. gada. Tāpēc vietā ir jautājums - kas tad īsti notika un ko tas nozīmē? </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Lai gan prezidents Makrons tiek raksturots kā pašpārliecināts un pat valdonīgs politiķis, kurš domā, ka visu zina labāk, patiesībā viņa komanda rūpīgi seko līdzi sabiedrības noskaņojumam. Prezidenta Makrona “Rebublika ceļā” jau pirms 2022. gada vēlēšanām bija zaudējusi savu absolūto vairākumu parlamentā (sākotnēji 306 vietas no 577, vēlāk 266 vietas), un balsojumus nodrošināja kopā ar pāris mazākām partijām. 2017. gadā Emanuels Makrons pulcināja iepriekš politikā nebijušus dažādu jomu profesionāļus, daļa no viņiem tagad ir vīlušies, uzskatot, ka savā iepriekšējā darbā viņi bija daudz brīvāki un ietekmīgāki. Pirms 2022. gada prezidenta, bet jo īpaši parlamenta vēlēšanām bija skaidrs, ka Makrona “Republika ceļā” vairs netiek uztverta kā jauns, pievilcīgs, nebijušu enerģiju iemiesojošs politisks spēks, bet gan kā daļa no ierastās centriski labējās politikas. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Šī apziņa arī ietekmēja prezidenta Makrona pieeju vēlēšanu kampaņai – pēc iespējas maz kampaņas. Ja sabiedrības līdzdalība vēlēšanās ir zema, balso pamatā vecāka gada gājuma ļaudis, kuri izvēlas esošo valsts vadību un mēreni labējās partijas. Francijas jaunatne ierasti balso par politiskajiem “flangiem” – galēji labējiem vai galēji kreisajiem. Šo tendenci 2017. gadā Makronam izdevās pārlauzt, pārsteidzot gados jaunos vēlētājus ar savu “svaigumu”. Ja aprīļa prezidenta vēlēšanās iemesls slābajai Makrona bloka kampaņa bija Krievijas karš Ukrainā, jūnija parlamenta velēšanās šī “aizņemtība” ar globāliem jautājumiem bija grūtāk pamatojama. Prezidenta Makrona komanda gan bija izdarījusi mājas darbus –laicīgi, uzreiz pēc pandēmijas, palielināti pabalsti mazturīgajām ģimenēm, visiem kompensēts degvielas un gāzes cenu pieaugums. Tieši degvielas cenu pieaugums bija viens no jūtīgajiem jautājumiem, kurš neilgi pēc Makrona ievēlēšanas satricināja viņa prezidentūru caur plašo un ilglaicīgo “Dzelteno vestu” kustību. Kopumā šī sagatavošanās mazināja galēji labējās Marinas Le Penas pievilcību, jo jau prezidenta vēlēšanām, kurās Le Pena saņēma 41% atbalsta, viņa no savām ierastajām tēmām bija pārvirzījusies uz diskusijām par sociālajiem jautājumiem, tomēr tas neliedza viņai redordlielu pārstāvniecību jaunievēlētajā parlamentā.</span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Francijas priekšvēlēšanu kampaņas norise ir stingri regulēta, noteikumi veidoti tā, lai kandidāti paļautos uz tradicionālajiem kampaņas veidiem – drukāti vēlēšanu materiāli, tikšanās ar vēlētājiem, kandidātu darbošanās ielās un “uz vietām.” Kampaņa ir arī ļoti īsa, oficiāli tā sākās tikai 30. maijā un pirms pirmās kārtas ilga tikai divpadsmit dienas. Apmaksāta politiskā reklāma TV, radio, tiešsaistē un vidē aizliegta 6 mēnešus pirms vēlēšanām. Šādos apstākļos liela nozīme ir notikumiem un politiķu runātajam un tam, kā to atspoguļo mediji. Piemēram, premjerministres Elisabetes Bornes pieklājīgais, bet atturīgais rosinājums, ka sieviete ratiņkrēslā “varbūt atradīs darbu”, tika medijos plaši iztirzāts un uztverts kā “auksts robotisms”.</span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Savukārt “notikumi” veidojās par labu galēji kreisā Melenšona vadītajam blokam <i>NUPES. </i>Iecere par plašu kreiso un zaļo spēku koalīciju prezidenta vēlēšanās 3. vietā ar 22% balsu palikušajam Melenšonam radās jau aprīlī, tomēr traucēja tas, ka daudzi apšaubīja viņa demokrātiskumu. Piemēram, Melenšons jūsmojis tādiem līderiem kā Venecuēlas vadītājs Čavess un Putins. Daudzi uzskata, ka šis ekscentriskais politiķis nav spējīgs vadīt demokrātiskas organizācijas. Tomēr maija sākumā iepriekš ietekmīgā, bet tagad arvien parlamentā mazskaitlīgākā Sociālistu partija, kurai 2017. gadā sliktā vēlēšanu rezultāta dēļ pat nācās pārdot savas elegantās telpas Parīzes centrā, paziņoja par pievienošanos Melenšona vēlēšanu koalīcijai. Melenšons, pats šajās vēlēšanās nekandidējot, uzreiz sāka runas par līdzāspastāvēšanu (cohabition) – ja nu <i>NUPES </i>izdotos iegūt absolūto vairākumu, viņš kļūtu par premjeru. Ar šiem paziņojumiem viņš visus ievilka sarunā par sevi - daudzi sāka iztirzāt absolūtā vairākuma iespēju (realitātē <i>NUPES</i> no tā atpalika par 158 balsīm). Prezidents Makrons pat paziņoja, ka viņš nekad, nekad neizvirzītu Melenšonu premjera amatam, labējie politiķi biedēja ar Francijas sovjetizāciju. Melenšons bija savu panācis – par viņu runāja. Un gados jauno vēlētāju acīs tas izskatījās kā “sistēmas” cīņa pret “citādo”, tātad atbalstāmo. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Francijas politisko sistēmu apdzīvo tūkstošiem politisko partiju. Politisko partiju izveidot ir viegli – vajadzīgi vien divi cilvēki, kas attiecīgai <i>prefektūrai</i> paziņo par partijas dibināšanu un apņemas to vadīt. Lai noorientētos partiju daudzveidībā, Francijas Iekšlietu ministrija, kura atbildīga par vēlēšanu norisi, katrai partijai vai vēlēšanu apvienībai piešķir savu “niansi” – vietu politiskajā spektrā– centrists, labējais, galēji labējais, galēji kreisais utt. Šoreiz arī “nianse” piešķiršanas process nostrādāja par labu kreisajiem. Pēdējā brīdī, bez juridiska statusa iegūšanas vien publiski pieteiktā vēlēšanu apvienībai <i>NUPES </i>sākotnēji nesaņēma savu “niansi”. Tas nozīmētu, kā tās rezultāts tiktu publiskots par katru to veidojošo partiju atsevišķi, simboliski mazinot kopējā rezultāta nozīmi. Kad <i>NUPES </i>šo lēmumu sekmīgi apstrīdēja tiesā, arī šis notikums ieguva simbolisko “sistēma” pret “citādo” oreolu. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Un, visbeidzot, Ukraina. Francijas sabiedrība, protams, nosoda Krievijas agresiju un vardarbību Ukrainā, kopumā tai derdzas Krievijas ciniskais imperiālisms. Ukrainas krāsas un karogi Parīzē ir redzami, lai gan ne tik bieži kā Latvijā, un prezidents Makrons ir visproukrainiskākais no redzamajiem Francijas politiskajiem līderiem. Tomēr Francijas sabiedrība ir arī pietiekami anti-amerikāniska, un it īpaši tādi ir gan Melenšons, gan Le Pena. Francijas sabiedrībai nepatīk ASV “diktāts”, tā vēlas, lai arī Francija noteiktu globālo dienaskārtību. Tas arī izskaidro prezidenta Makrona “neveiklos”, mūsu ausīm atbaidoši skanošos rosinājumus nepazemot Krieviju un ļaut Putinam “saglabāt seju”. Francija, atbalstot Ukrainu, tomēr grib būt ne-Amerika, būt citāda, veidot savu politiku, ietekmēt globālos procesus. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Droši vien tiks rakstītas grāmatas par to, kā un vai Francijas prezidenta Makrona vizīte Kijivā 16. Jūnijā, trīs dienas pirms parlamenta vēlēšanu 2. kārtas ietekmēja vēlēšanu rezultātu. Katrā ziņā, kopā ar Vācijas, Itālijas un Rumānijas līderiem prezidents Makrons Kijivā pateica, pat ukraiņu vērtējumā, “visas pareizās lietas” – Ukrainai jākļūst par Eiropas Savienības kandidātvalsti, Ukrainai ir jāuzvar karā ar Krieviju, Ukraina jau tuvākajā laikā saņems Francijas <i>hovitzeru</i> papildinājumu. Iekšpolitiski Makrons mēģināja šo vizīti pasniegt kā valstsvīra (Makrons) rīcību iepretī radikāļa (Melenšons) uzvedībai. Pirms izlidošanas no Orlī lidostas Makrons pavēstīja “vissliktāk būs, ja pasaules sajukumam pievienosies Francijas sajukums”. <o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Makrona pamatatbalstītājs bija 70+ gadus vecs vēlētājs, kamēr gados jaunās parīzietes, ar kurām velēšanu dienā Parīzē tikāmies pie kafijas tases, balsoja par “Melenšonu”, kura pat nebija sarakstā, tātad galēji kreiso <i>NUPES</i>. Jaunieši vidū gan bija dramatiski zema vēlēšanu līdzdalība – vien nedaudz vairāk par 20%. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="background-color: white; font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Uzreiz pēc vēlēšanām uz Melenšona aicinājumu parlamentā veidot vienotu kreiso, <i>NUPES</i> grupu, zaļie, kuri ieguva 16 vietas, reaģēja atturīgi, sakot – tā bija vēlēšanu, ne pēc-vēlēšanu savienība, tādējādi neizslēdzot iespēju Francijas prezidentu Makronu atbalstīt radikālāku klimata pārmaiņu novēršanas priekšlikumu virzībā. Iespējams, ka ar šīm parlamenta vēlēšanām Francija vienkārši ir kļuvusi līdzīgāka citām Eiropas valstīm – koalīcijas, kompromisi, piekāpšanās, vienošanās, nevis ierastā prezidenta gribas nekritiska izpilde. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt;"><o:p> </o:p></p>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-57710363306646098182022-07-05T18:30:00.002+03:002022-07-05T18:30:23.410+03:00Delighted to share my 20 years of experience in the capacities of civil society activist, advocate and lawmaker in this overview of Latvia's online campaign finance regulation. Tells the story of how an active civic engagement, tuned-in media, responsive lawmakers and a proactive oversight agency can create a campaign finance system that has the ability to withstand pressures. And as to the pressures, there have been many. Thank you @International IDEA for this opportunity.<a href="https://www.idea.int/news-media/news/how-successfully-regulate-online-campaign-finance-some-lessons-latvia">How to successfully regulate online campaign finance?: Some lessons from Latvia</a>: While the use of Internet and social media has become an integral part of the communications strategies of many political parties and candidates across the globe, many countries still struggle to improve financial transparency behind such online campaigning. Latvia is one of the few countries that has, over time, passed laws that define and addressed online campaign finance.Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-63646699321303658722022-05-03T13:18:00.002+03:002022-05-03T13:18:34.764+03:00Kāda būs pēc-Putina Krievija?<p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4_kGfX4PzTjL7z1_pGr7mtuYOuZLzS_NxKKfjfp2rxsiEtoxKu7SvC-HKEKcPP2aiEGfvn9nmSBJp57HRNBCPMdokNnVIoLk7gZUoUOGInlDF0z2k8KwVZ3aoGcjz-5q8GjSSG9Oj5JjIioGI0Nx2QvaB_k2acgye41IZnjUcMMblb8rs6TNfewfr0A/s1085/IMG_7029.JPG" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="701" data-original-width="1085" height="207" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4_kGfX4PzTjL7z1_pGr7mtuYOuZLzS_NxKKfjfp2rxsiEtoxKu7SvC-HKEKcPP2aiEGfvn9nmSBJp57HRNBCPMdokNnVIoLk7gZUoUOGInlDF0z2k8KwVZ3aoGcjz-5q8GjSSG9Oj5JjIioGI0Nx2QvaB_k2acgye41IZnjUcMMblb8rs6TNfewfr0A/s320/IMG_7029.JPG" width="320" /></a></div><br /><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Pirmajā Krievijas sāktā Ukrainas kara nedēļā man sanāca saruna ar Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri vēlējās “parunāt par Krievijas nākotni”. “Pieklājības pēc” piekritu, jo - kāda tur nākotne? Par ko vispār runāt? Sarunas biedri teica, ka viņiem vairs neesot ko zaudēt, Krievija sevi tā pazemojusi, ka viņi tagad visus spēks veltīs Krievijas esošās valsts pārvaldes sistēmas demontāžai un “veselīga ferderālisma attīstībai”. Cik naivi, nodomāju. Tomēr tikko šo domu Krievijas kara divu mēnešu priekšvakarā BBC radio atkārtoja Krievijas bijušais oligarhs, naftas uzņēmuma </span><i style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Jukos</i><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> bijušais īpašnieks Mihails Hodokovskis, kurš pēc iebilšanas Putinam 2003. gadā tika apcietināts un kā biedinājums pārējiem Jeļcina laika oligarhiem pavadīja 10 gadus cietumā. Hodorkovskaprāt, “ir kļūda meklēt “labāku” Putinu, kurš varētu izveidot vienotu, demokrātisku Krieviju. Tas nekad nenotiks. Ja meklēsim “labo” caru, impēriskās, fašistiskās ambīcijas nekad nebeigsies. Mums vajadzīga parlamentāra valsts, īsts federālisms. [..] Demokrātiska, unitāra Krievija nav iespējama, Krievijai jābūt politiski daudzveidīgai un daudzslāņainai.” </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Nesenā darba vizītē Mongolijā, valstī, kas kā šķiņķa šķēle (Mongolijas teritorija ir 24 reizes lielāka par Latvijas) iespiesta starp milzīgajiem Krievijas un Ķīnas riecieniem, mongoļu draugi stāstīja, ka viņiem radniecīgā tauta – burjati, kuri dzīvo Baikāla ezera ziemeļaustrumos, dumpojoties pret Putina karu un mēģinot slēpt savus jauniešus no iesaukšanas armijā, tāpēc Mongolija “pēkšņi esot pilna ar ļoti nabadzīga un vecmodīga paskata burjatu izcelsmes krievu jaunekļiem”. </span><span style="color: #222222; font-family: Arial; font-size: 10pt; font-weight: normal;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Lai gan Krievija kopš Padomju Savienības sabrukuma saucas “Krievijas Federācija”, tai patiesībā nav nekādu īstas federācijas pazīmju, tā ir unitāra, vertikāli organizēta impērija, Putinam tīkama struktūra jau no viņa varas pirmsākumiem. Tā ir impērija, kas ieplētusies pār aptuveni 200 tautām, kuras ir par vāju un rusificētu, lai spētu panākt neatkarīgu eksistenci. Kopumā Krievijā pašlaik ir 21 republikas – piemēram, Ingušetija, Čuvašija, Tataristāna, kurās dominē citas, ne krievu, tautas. Vēl no padomju laikiem atceramies, ka kļūt par “autonomo republiku” Padomju Krievijas sastāvā bija tautas beigu sākums. Pēc būtības šodien nekas daudz nav mainījies. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Krievijas “centra” – Maskavas un Pēterburgas atrautība no “plašās teritorijas” ir bijusi problēma vienmēr. Piemēram, Krievijas imperatore Katrīna II, 1767. gadā, ceļojot vien 700 km uz austrumiem pa Volgu, franču filozofam Voltēram par Volgas pilsētu Kazaņu raksta - “šajā pilsētā [dzīvo] divdesmit dažādas tautas, kuras nelīdzinās cita citai [..]. Šī ir impērija pati par sevi un šeit mēs redzam, cik maz tā atbilst kopējai valsts situācijai” (R. Mesī “Katrīna Lielā”). </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Krievijas milzīgā, pasakiniem dabas resursiem bagātā teritorija un tās aukstais klimats ir tās lielākais posts – norīt nevar, izspļaut negribas, tāpēc tā, pašai sev par postu, iestrēgst impēriskā delīrijā par savu varenumu. Trešdaļa Krievijas iedzīvotāju dzīvo īpaši nedraudzīgos klimatiskos apstākļos un apmēram desmitā daļa – Sibīrijas pilsētās, kurās gada vidējā temperatūra ir mīnus 15 grādi. Tas kopā ir gandrīz 60 miljoni cilvēku. Kā apliecina Skandināvijas un Kanādas piemēri, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti un demokrātisku valsts iekārtu šādos klimatiskos apstākļos, vajadzīga ne tikai mērķtiecīga politika, bet arī milzīga nauda, kuru Krievija cilvēku dzīves kvalitātē, protams, neiegulda. </span><span style="color: #222222; font-family: Arial; font-size: 10pt; font-weight: normal;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Padomju laikos Krievijas dabas resursi tika “apgūti”, izmantojot spaidu darbu. Tā izveidojās ap 300 padomju mono-pilsētas, no kurām dažām ir paveicies - piemēram, dienvidos esošā Toljati spējusi sekmīgi dažādot savu ekonomiku. Tomēr pavisam nav paveicies, piemēram, Noriļskai, leģendārajai niķeļa ieguves pilsētai, kurā, par spīti tam, ka niķelis veido svarīgu daļu Krievijas kopējā dabas resursu eksportā un dod ievērojamus ienākumus valsts budžetā, ir nožēlojamā sociāli ekonomiskā situācijā, </span><a href="https://www.bbc.com/culture/article/20190321-norilsk-the-city-where-the-sun-doesnt-rise"><span style="color: purple; font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">fotogrāfijas</span></a><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> no Noriļskas polārās nakts ir tik iespaidīgas, kas guvušas starptautisku ievērību. Savukārt par </span><span style="color: #333333; font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Nižņi Tagilas </span><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">pilsētu</span><span style="color: #333333; font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">, tās iedzīvotājs Sasha <i>National Geographic</i> 2016. gadā teica - mums ir tikai “rūpnīcas un ieslodzījuma vietas - nometnes. Savulaik slavena vilcienu vagonu ražošanas vieta, tagad pilsēta pazīstama ar sabrukušām rūpnīcām, bezdarbu un atbalstu Putinam. Mana 6. klases skolotāja teica – īsts vīrietis ir vai nu armijā vai cietumā.</span><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">” Krievija vēl šodien no Eiropas saņem 200 miljonu eiro dienā par gāzi Eiropas mājokļu apkurei un ražosanai, bet Krievijas austrumu pilsētā Čitā cilvēki smok nost, jo krāsnīs iedzīvotāji dedzina visu, ko vien iespējams iebāzt krāsnī – lupatas, vecus apavus, atkritumus (Financial Times, 04.01.2022). </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Putina “stulbajā karā”, kā to skaļāk vai klusāk sauc daudzas Krievijas kaimiņu tautas, pamatā karo kareivji no attāliem Krievijas reģioniem. Tas arī ļauj labāk izprast šī kara brutalitāti, vardarbību un laupīšanu – šie cilvēki bieži nāk no “Dieva un cilvēku pamestiem” nostūriem. Putins baidās izsludināt vispārēju mobilizāciju tieši Krievijas Eiropas daļas dēļ. Kā vērtē Ukrainas prezidenta Zeļenska padomnieks Oleksijs Arestovičs – mobilizācija liktu Krievijas urbanizēto rietumu jaunajiem cilvēkiem “piecelties no dīvāniem un “izlīst no interneta””, tādējādi pārkāpjot nerakstīto vienošanos – jūs nemaisieties politikā, es [Putins] jūs lieku mierā. </span><span style="color: #222222; font-family: Arial; font-size: 10pt; font-weight: normal;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;"> </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span style="font-family: "Times New Roman"; font-size: 11pt; font-weight: normal;">Gan Arestovičs, gan Hodorkovskis, gan mani paziņas, Krievijas demokrāti, brīdina – Krievijai jāsabrūk, lai tā varētu atdzimt, esošajā valsts struktūrā tā tikai turpinās dzemdināt briesmoņus. Tomēr pēc Levadas centra pirmskara laika datiem (2021. gada nogalē), Krievijas iedzīvotāji Krievijas “sabrukumu” vērtē kā vissliktāko iespējamo valsts nākotnes scenāriju, savukārt “stabilas gāzes un naftas cenas” vērtētas kā vislabākais valsts nākotnes scenārijs. Tātad lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju sevi apzinās Krievijas esošajā teritoriālajā, valsts pārvaldes un ekonomikas ietvarā. Tas nozīmē, ka “veselīgu federālismu” kaimiņvalstī savas dzīves laikā varam arī nepiedzīvot, bet kas zina. </span><span style="font-size: 13.5pt;"><o:p></o:p></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt;"><o:p> </o:p></p>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-432206037264299682022-04-10T09:43:00.005+03:002022-04-10T09:52:39.804+03:00Mana Latgale un Ukraina <table align="center" cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="margin-left: auto; margin-right: auto;"><tbody><tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFr6MAnzH9lBjW5m0s4WL1PAbVM6jhMZEX2_q_iA-lmMMrX9n2lVJbaq3T-tCIt6vF4IhKY8hSTRQYH-ndGx2JLAJfpPLSsBB9zNMt1NXp1ly-JaYMMryaBPj6jWjJGBDDYA6vAPc9ZbMORWoxic6D4O0kyB9WiKyxydtg0uHlNF6g6e1IYu6ROzFsWA/s1372/IMG_6718.JPG" style="display: block; margin-left: auto; margin-right: auto; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="1372" data-original-width="1372" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiFr6MAnzH9lBjW5m0s4WL1PAbVM6jhMZEX2_q_iA-lmMMrX9n2lVJbaq3T-tCIt6vF4IhKY8hSTRQYH-ndGx2JLAJfpPLSsBB9zNMt1NXp1ly-JaYMMryaBPj6jWjJGBDDYA6vAPc9ZbMORWoxic6D4O0kyB9WiKyxydtg0uHlNF6g6e1IYu6ROzFsWA/s320/IMG_6718.JPG" width="320" /></a></td></tr><tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;">Laikraksta "Ludzas zeme" titullapa 2022. gada 8. aprīlī <br /><br /></td></tr></tbody></table><span style="font-family: helvetica;"><div style="text-align: justify;">Mana pirmā dzīves gada lielākais notikums bija “Lauču pūrā” iekritusi lidmašīna. Par šo notikumu pastniecei Deļcei, rociņas plātīdama, stāstīju lielā sajūsmā, skaidrā, dziedošā latgaliešu valodā - “Lauču pūrā īkrita ļidmašina, cilveiceņi sazasita, sazasita.” Bija sestiņdesmito gadu sākums un manā bērna apziņā manu Latgales, Pušmucovas ciema, Snotiuļu māju vecvecāku pasauli nekas neapēnoja. Es biju lolota un lutināta, mīlēta un bužināta, manu vecvecāku pastarīte – “miusu mozuo visteņa”. Tajā laikā es nezināju, ka brutālā padomju bezsaimnieciskuma, aklā kolhoznieciskuma un uzbrukuma jebkādai privātai domai un iniciatīvai rokās manu vecvecāku pasaule strauji irst un gaist, izlīst caur pirkstiem kā ūdens Snotiuļu ezerā, kura krastā mani senči Šalguni dzīvojuši kopš 18. gs, kad vēl viena Krievijas tirāna – Pētera I - rokās tika nopostīta viņu dzimtā Šalgunova uz ziemeļiem no Krievijas iekārotās Viļakas. </div><div style="text-align: justify;"><br /></div><div style="text-align: justify;">Es tajā laikā nezināju, ka 1930. gadu beigās mani vecvecāki bija “pacēlušies” – iekopoši saimniecību, atkopušies no 1. pasaules kara posta, čaklajā ģimenē bija ienākusi pārticība. Es arī nezināju, ka mans vectēvs 2. pasaules kara laikā aiz izmisuma bija pieteicies vācu leģionā, jo tikai tā redzēja kaut mazāko iespēju aizstāvēt savu kvēli mīlēto valsti. Es nezināju, ka mana vienmēr ļoti piesardzīgā vecāmāte Franciska viņu no leģiona galugālā izpestīja, tādejādi nodrošinot iespēju piedzimt manai mammai un man. Tas, ko es tagad zinu, ir ka manu vecvecāku māju vairs nav – to vietā ir lauks, Snotiuļu ezeriņā peld vientuļš gulbis un mana vecvectēva mājas Terekos turpat blakus ir drupu kaudze. Manu vecvecāku pasaule vairs neeksistē. Tāpat kā vairs neeksistē to Ukrainas pilsētiņu un pilsētu pasaule, kurā kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pabijis Krievijas karaspēks. Pazīstami uz Latviju atbēgušie ukraiņi šodien stāsta – mūsu pie-Kijevas mājiņa ir sabombordēta, mūsu auto vairs nav, mūsu dārza vairs nav, mūsu dzīves vairs nav. </div><div style="text-align: justify;"><br /></div><div style="text-align: justify;">Šodienas Ukrainas Mariupole, Buča, Irpiņa ir mana Šalgunova, mani Tereki, mani Snotiuļi, mana Pušmucova, kuras baznīcā, vecvecākiem līdzi ejot un bērnam garajās misēs garlaikojoties, esmu izpētījusi katru flīzīti, katru rakstiņu. Laikmets ir cits, bet vardarbība, grautiņš, posts, ko aiz sevis atstāj Krievijas armija un vara, ir tāds pats.
Es šodien raudu karstas asaras par savu vecvecāku pasauli un savu bērnības pasauli, ko nopostīja padomju okupācija. Un tādas pašas asaras es raudu par ikvienu Ukrainas pilsētu un ciemu, ko posta viņu it kā brāļu tautas – krievu – brutalitāte, ļaunums un vardarbība. Ne jau Putins izvaroja ukraiņu sievietes, ne jau Putins sasēja rokas Bučas pilsētiņas iedzīvotājiem, ne jau Putins šāva uz dzīvojamām mājām un dzemdību namiem Ukrainā. Tie bija Krievijas kareivji, daudzi apjukuši, pārbijušies zēni, kuru mirstīgās atliekas Ukrainas ielās un laukos Krievijas puse atsakās savākt. </div><div style="text-align: justify;"><br /></div><div style="text-align: justify;">Ukraiņiem un baltiešiem nav paveicies ar kaimiņu – mēs dzīvojam blakus milzīgai, dabas resursiem bagātai valstij, kuras valdošās aprindas sevi saprot tikai tad, kad uzbrūk citiem. Tomēr mums ikvienam ir izvēle – nostāties patiesības un labā pusē, nepieļaut ļaumumu un vardarību savā dzīvē, ik dienas pamostoties un domāt – ko vēl es varētu iesākt, lai savu valsti – Ukrainu un Latviju – darītu labāku, skaistāku, saticīgāku un stiprāku, lai brīdī, ja atnāk ļaumums, mēs tam stātos pretī, kā to pašlaik dara Ukrainas drosmīgie vīri un sievas. Mans vīrs ir zemessargs kopš 2014. gada Krievijas iebrukuma Donbasā, mans dēls un krustdēls par zemessargiem kļuva šogad. Arī pati par mūsu valsti esmu gatava cīnīties, arī savu Ludzas novada, Pušmucovas pagasta, Snotiuļu ciema vecvecāku vārdā.</div></span>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com4tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-36154053015453642312022-01-04T10:18:00.003+02:002022-04-10T09:53:38.203+03:00Krieviju mainīs pasaules “zaļums”<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiUbt5YdiALlG4ANidgWDjFObV_ZwRxbkW91UncawcTTBXX58Z1mbQIzYd4_ozlkO6uQ-mRLh0ERqyBHAj5sxLkrvQKnoAZH8jX3izE1e5ZA7m2hp3Nif2xCNH6f27x9Ahdf9ymwl5GI6kFrGFktH_OtW9wHmTI6WCqyQrElw04Udi3wz-8ilZqrwpVHg=s970" style="display: block; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="576" data-original-width="970" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/a/AVvXsEiUbt5YdiALlG4ANidgWDjFObV_ZwRxbkW91UncawcTTBXX58Z1mbQIzYd4_ozlkO6uQ-mRLh0ERqyBHAj5sxLkrvQKnoAZH8jX3izE1e5ZA7m2hp3Nif2xCNH6f27x9Ahdf9ymwl5GI6kFrGFktH_OtW9wHmTI6WCqyQrElw04Udi3wz-8ilZqrwpVHg=s320" width="320" /></a></div><span style="font-family: verdana;">Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija meita Darja Navaļnija, 2021. gada 14. decembrī, uzstājoties Eiropas Parlamentā un ar nervu gāzi indētā un cietumā ieslodzītā tēva vietā saņemot Saharova balvu, teica – “esiet droši, mēs turpināsim mūsu darbu un cīņu”. Skatoties uz to, cik lielā mērā prezidents Putins atkal mēģina Krieviju padarīt par noslēgtu, represīvu cietoksni, jautājums ir – kā. Varbūt pārsteidzoši, bet ilgtermiņā vislabākā izvēle ir ikvienam mums individuāli un valstīm kolektīvi atteikties no ikviena nevajadzīga degvielas litra un pārdomāt nepieciešamību patērēt katru dabasgāzes kubikmetru, stingri nostājoties uz atjaunojamo energoresursu ceļa. Šis raksts sniedz argumentus, kāpēc Krievijas ekonomikā un politikā, visticamāk tuvākajā laikā būtisku pārmaiņu nebūs, jo tās palīdz apslāpēt pasaules atkarība no Krievijas naftas un gāzes. </span><div><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div><span style="font-family: verdana;">Krievijas prezidents Vladimirs Putins sava 2. prezidentūras termiņa laikā (no 2012. gada) Krievijas ekonomiku ir būvējis kā vienkāršu, fiskāli veselīgu (ar budžeta pārpalikumu), no naftas un gāzes, kā arī citu dabas resursu eksporta ienākumiem tieši atkarīgu, pēc iespējas no ārpasaules noslēgtu sistēmu.
Pēc manipulētajām 2011. gada Krievijas parlamenta vēlēšanām, kas izsauca asus protestus (sauktus par Bolotnaja nemieriem), Putins 2012. gada prezidenta vēlēšanās izvirzīja ekonomiskas daudzveidošanas un modernizācijas plānus – celt darbaspēka produktivitāti, palielināt augstas pievienotās vērtības uzņēmumu skaitu, uzlabot Krievijas vietu “doing business” indeksā. Neviens no šiem mērķiem nav sasniegts un, stājoties amatā 2018. gadā uz savu konstitucionāli atļauto, uz sešiem gadiem pagarināto, 4. pēdējo likumīgo termiņu, Putins neko tādu vairs nesolīja. Kā mērķi viņš pieteica valsts budžeta investīciju projektus veselības aprūpes, infrastruktūras, eksporta, digitalizācijas un citās jomās. </span></div><div><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div><span style="font-family: verdana;">Krievijas valsts finanses ir ļoti veselīgas – mācoties no Krievijas sāpīgās deviņdesmito gadu pieredzes un paņemot “labāko” no deviņdesmitajos valdījušā neoliberālisma, Krievija veic ievērojumus uzkrājumus t.s. Nacionālās bagātības un rezerves fondā. Krievijas valsts budžets ir balansētas, ja nafta pasaules tirgū maksā 40 ASV dolārus par barelu (pašlaik cema ir ap 70 ASV dolāru). Ja cena ir augstāka, daļa atlikuma tiek noglabāta šajā fondā, kura apmērs pašlaik ir gandrīz 200 miljardi ASV dolāru.
Mēģinot Krievijas ekonomiku pasargāt no ārējas atkarības, Krievijas ārējais parāds ir zems (ap 15% no IKP) un populistiskā vilinājumā plaši svaidīties ar uzkrāto naudu sociālām piemaksām Krievijas valdība neielaižas, apzinoties arī kopējo valsts korumpētību. Piemēram, 2017. gadā Pasaules Bankas veidotajā labas pārvaldības indeksā Krievijas rādītāji, salīdzinot ar citām bijušās PSRS republikām, tādās svarīgās jomās kā likuma vara, vārda brīvība un pretkorupcija bija labāki tikai par Azerbaidžānas datiem un ievērojami atpalika no mums, Baltijas valstīm ar čempioni Igauniju priekšgalā. </span></div><div><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div><span style="font-family: verdana;">Ir saprotams, ka ar šādu korumpētības līmeni, trūkstot, piemēram, neatkarīgai tiesu varai, kas aizsargā īpašuma tiesības un investīcijas, modernu, daudzveidīgu ekonomiku nav iespējams uzbūvēt. Un Putins to nemaz arī negrib – jo vairāk spēlētāju, jo lielāka trobele. Krievijā mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā ir mazs – tie nodrošina 25% darba vietu, salīdzinot, piemēram, Eiropas Savienībā - 67%. Putina un viņa administrācijas redzējums ir lieli, nacionāli, valstij vai paklausīgiem indivīdiem piederoši, politiski instrumentalizējami milži, kā Gazprom un Rosneft, kurus var slaukt Prezidenta administrācijai pietuvināto korumpētais loks, būvējot bezgaumīgas pilis pie Melnās jūras, bet kuri dod solīdu un paredzamu pienesumu valsts budžetam.
Ienākumi no naftas un gāzes Krievijas valsts budžetā sastāda apmēram 40%, citu dabas resursu eksports arī nodrošina ievērojamu daļu. Piemēram, aiz Polārā loka esošās pilsētas Noriļskas uzņēmums Noriļskas Niķelis nodrošina apmēram 2% no Krievijas IKP, tikpat, cik, piemēram, ASV visa Sanfrancisko pilsēta. Tātad - vienkārši un saprotami. </span></div><div><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div><span style="font-family: verdana;">Ja, sākoties Covid pandēmijai 2020. gadā, likās, ka Krievijas ekonomika ievērojami cietīs, saskaņā ar pēdējiem Pasaules Bankas datiem, tā ir veiksmīgi atguvusies. Krievijas IKP kritums 2020. gadā bija 3%, 2021. gadā tas, paredzami, pieaudzis par 4.3%, gandrīz precīzi sekojot naftas un gāzes cenu svārstībām pasaules tirgū. Šādi kritumi un kāpumi, protams, ‘sit’ pa Krievijas iedzīvotāju jau tā paplānajiem maciņiem, tomēr Krievijas ekonomika, arī pēc 2014. gada Krimas aneksijas un rietumvalstu noteiktajām sankcijām, visumā ir saglabājusi pieticīgu, bet tomēr izaugsmi. Krievijas iedzīvotāji šķiet samierinājušies, ka rietumvalstu pārticības līmeni sasniegt neizdosies, tomēr šobrīd Krievijas sabiedrība pārticības ziņā noteikti dzīvo labāk kā padomju laikos un trakajos, padomju sistēmas pamatnāciju pazemojušajos deviņdesmitajos, kad krietni zem nabadzības sliekšņa pakrita apmēram trešdaļa iedzīvotāju. Neatkarīgā sabiedriskās domas aptauju, Levadas centra dati liecina, ka vairums Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijas labākais attīstības scenārijs ilgtermiņā ir naftas un gāzes cenu stabilitāte. Cik pieticīgi! Vairums Krievijas cilvēku ir atmetuši lielās komunisma un demokrātijas celtniecības idejas, kas dominēja iepriekšējā gadsimta Krievijā. </span></div><div><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div><span style="font-family: verdana;">Protams, ilgetermiņā šādam Krievijas ekonomiskajam modelim būs izaicinājumi. 2014. gadā par Ukrainas teritorijas nedalāmības graušanu noteiktās sankcijas ir ievērojami samazinājušas tehnoloģiju pārnesi no tādām meistarīgām naftas un citu dabas resursu ieguves valstīm kā Kanāda un Norvēģija, un Krievija vairs nespēj ātri adoptēties un sākt iegūt naftas un gāzes resursus sarežģītajā, bet pamazām atkūstošajā Arktikā. Tāpat pašreizējie Krievijas gājieni ar karaspēka savilkšanu pie Ukrainas robežas beidzot likuši jaunajai Vācijas valdībai Krieviju nopietni brīdināt, ka, šādi turpinot, tās ar Vācijas bijušā kanclera Šrēdera rokām izauklētais Nord Stream II gāzesvads, kas dabas gāzi “pa taisno”, apejot Ukrainu, zem Baltijas jūras nogādās tieši Vācijā, varētu netikt iedarināts. Tomēr Krievija joprojām stabili turpina ieņemt pirmās vietas pasaulē gan gāzes, gan naftas eksporta ziņā, piemēram Vācijas enerģētiskā atkarība no Krievijas dabasgāzes ir ievērojama. Pašlaik, ar augstām energoresursu cenām Krievijas budžets pildās un, kā teica ekonomists Meinards Keins - “ilgtermiņā mēs visi esam miruši”. </span></div><div><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div><span style="font-family: verdana;">Krievijas nacionāla līmeņa līderus, kuri ar savu harizmu varētu izaicināt Putina varas monopolu, greizsirdīgais čekists ir noslaucījis no skatuves – Boris Ņemcovs nošauts pie Kremļa sienām 2015. gadā un šogad cietumam nolemts spilgtais oponents Aleksejs Navaļnijs. 2021. gadā 10% no lielā mērā naftas un gāzes ienākumu radītā valsts budžeta tiek tērēti iekšējai drošībai – policijas un drošības dienestu represīvajam aparātam. Par tiem, kuri no Krievijas izbraukuši un uzstājas starptautiskos forumos, Putinam galva nesāp, jo viņa galvenais atbalstītājs, pēc Levada centra datiem, ir vientuļa, no valsts atkarīga sieviete, kuras spēka gadi palikuši padomju laikos. Šī sabiedrības daļa internetu, sociālos tīklus, telegrammu, signālu, youtube un citus tiešsaistes “brīnumus” nelieto, bet uzticas labi cenzētajai televīzijai.
Šajā situācijā vislabākais veids, kā palīdzēt Navaļnijam un citiem Krievijas demokrātiem un politieslodzītajiem, ir atteikties no ikviena lieka degvielas litra un ikviena dabas gāzes kubikmetra katram individuāli un mums kā valstij un Eiropas Savienībai kopumā, mazinot savu atkarību no Krievijas dabas resursiem un dodot cerību Krievijas demokrātijai reiz uzelpot.
</span></div>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com3tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-27026552701886070442021-10-06T12:35:00.002+03:002021-10-06T12:38:17.530+03:00Vācija pēc mutti<div class="separator" style="clear: both;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQo61c8DHH3GBTeD1yfl0xvZ3qozyIFF-cfGPTS9_nxXpd3Dz0OD1MzlZxodDSfrUi6QkC1-Q6PobO59M-_Ng2KI0oCVZDZerN4Y6rHrOcvd38FVeNY7xI12y_d-3ForN3c9SU5v21gCi8/s745/Screen+Shot+2021-10-06+at+12.32.15.png" style="clear: left; display: block; float: left; padding: 1em 0px; text-align: center;"><img alt="" border="0" data-original-height="493" data-original-width="745" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQo61c8DHH3GBTeD1yfl0xvZ3qozyIFF-cfGPTS9_nxXpd3Dz0OD1MzlZxodDSfrUi6QkC1-Q6PobO59M-_Ng2KI0oCVZDZerN4Y6rHrOcvd38FVeNY7xI12y_d-3ForN3c9SU5v21gCi8/s320/Screen+Shot+2021-10-06+at+12.32.15.png" width="320" /></a></div><span style="font-family: verdana;"><div style="text-align: justify;">Pāris dienas pirms Vācijas Bundestāga vēlēšanām 26.septembrī, kas pašas par sevi bija vēl viens pieturas punkts vāciešu kolektīvajā apziņā, ka Vāciju drīz vadīs cits federālais kanclers, pašreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele apmeklēja putnu parku. </div></span><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Sociālos medijus pāršalca fotogrāfijas, kurās viņa bija redzama ar krāsainiem putniem – tie viņai ir uz galvas, uz rokām, daži kāri knābā barību, ko viņa tur rokās. Kanclere plaši smaida un, kad kāds no putniem viņai ieknābj, sāpēs iekliedzas. To visu fiksē kamera. Merkele izskatās kā cilvēks, kurš beidzot var atļauties būt brīvs. Par ko tādu varētu tikai sapņot, piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš, iekrampējies prezidenta krēslā, gatavs spēlēt ruleti ar valsts konstitūciju un mērdēt oponentus smaga režīma kolonijā, lai tikai saglabātu varu. </span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Vienkārša patiesība – ja 2021.gada Bundestāga vēlēšanās Angela Merkele atkal kandidētu, viņa, visticamāk, kancleres amatā turpinātu vismaz vēl 4 gadus. Merkeles, savas mutti, darbu pozitīvi vērtē apmēram 80% vāciešu. Tomēr Vācijai šobrīd ir vajadzīgas jaunas idejas, un kanclere Merkele jau 2018.gadā paziņoja, ka 2021.gada Bundestāga vēlēšanās nekandidēs. </span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Viena no intrigām Vācijas pēcvēlēšanu gaisotnē bija – vai Jaungada uzrunu tautai teiks Merkele vai jau jaunais kanclers. Koalīcijas veidošana Vācijā ir lēna, piemēram 2017.gadā pēc vēlēšanām pagāja pieci mēneši līdz koalīcijas izveidei, tomēr toreiz nezināmo bija mazāk, jo kanclere Merkele turpināja darbu. </span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Tas, ka fenomenāli populārās Angelas Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība (CDU/CSU) šajās vēlēšanās saņēma vien 24% vēlētāju atbalstu ar kritumu no 33% 2017.gadā, liecina par to, ka Vācijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām. To apliecina ne tikai vēlēšanās ar nelielu pārsvaru uzvarējušo Sociāldemokrātu (SPD) rezultāts 25,7%, bet otrajā un trešajā vietā palikušo Zaļo un liberāļu jeb Brīvo demokrātu (FDP) rezultāts – atbilstīgi 14.8% un 11.5%. Tieši no šīm abām partijām būs atkarīgs, kāda būs nākamā Vācijas valdība, jo labā un kreisā flanga Die Linke un AfD neviens par iespējamiem koalīcijas partneriem neuzskata.
</span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Zaļie un Brīvie demokrāti ir ideoloģiski atšķirīgas partijas. To nostāja radikāli atšķiras gan nodokļu, gan budžeta disciplīnas jomās – zaļie vairāk vēlas tērēt un celt nodokļus, liberāļi – taupīt un nodokļus mazināt. Abu partiju pārstāvju starpā iepriekš bijusi ne viena vien asa vārdu pārmaiņa.
Tomēr Vācijas politikas pragmatisma garā abu partiju kandidāti sāka tuvināšanos jau krietni pirms vēlēšanām, neformālā gaisotnē tiekoties elegantā Berlīnes kokteiļu bārā, apzinoties, ka var pienākt brīdis, kad jāstrādā kopā. Zinot, cik nokaitētas var būt koalīcijas veidošanas sarunas un tajās nejauši izteikts vārds vai komentārs var izgāzt visu procesu, tādi priekšdarbi ir nozīmīgi. Turklāt partijām viedoklis saskan vienā svarīgā jautājumā – Vācijai ir vajadzīga strauja digitalizācija un modernizācija.
Vēlēšanu datu analīze rāda, ka balsotāju grupā līdz 25 gadiem Zaļos vai Brīvos demokrātus izvēlējās ne mazāks kā 45% balsotāju. No tiem, kuriem šīs vēlēšanas bija pirmās, par katru – Zaļajiem un FDP – balsoja vienāds skaits jauniešu – 23%, tātad kopā 46%. Tagad viens no FDP vēlēšanu kandidātiem atceras, kā 2017.gadā Brīvie demokrāti izsmieti, jo kā svarīgu savas programmas punktu minēja digitalizāciju.
</span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Latvijā mums to grūti iedomāties, bet nupat teju mēnesi strādājot Vācijā, dzirdēju dažādus stāstus “iz dzīves” – Etiopijā strādājošam kolēģim vienīgais saziņas veids ar kādu Vācijas iestādi formalitātes nokārtošanai bija fakss. Viņš pārmeklēja Etiopijas galvaspilsētu, lai galu galā atrastu vienīgo strādājošo faksa mašīnu. Kāds pašnodarbinātais raksturoja, kā cītīgi mapēs krauj bankas konta izdrukas, jo tikai fiziskas izdrukas pēc kāda laika iestādēm der kā pierādījums norisēm kontā. Esot arī ļaudis, kuriem Zemesgrāmatas apliecība jāgaida pagrabā pie lodziņa, kur cītīgs ierēdnis uz rakstāmmašīnas to sagatavo.
Pirms vēlēšanām Tv France 24 rādīja sižetu, kurā vairāki uzņēmēji no Vācijas attālākiem reģioniem skaidroja, ka viens no lielākajiem šķēršļiem mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai ir nepietiekams interneta ātrums. Inovāciju un radošuma trūkumu valsts publiskajā pārvaldē Vācijai veltītā speciālizlaidumā min žurnāls The Economist, proti – “viss, ko amatpersonas Vācijas publiskajā pārvaldē vēlas, ir izstrādāt paņēmienus, lai izvairītos no riska”. Tā kā Vācija ir visas Eiropas Savienības ekonomiskais dzinējs, valsts strauja digitalizācija un modernizācija vajadzīga ne tikai Vācijai, bet arī visai Eiropas Savienībai.
</span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Jautājums par Angelas Merkeles “mantojumu” daudz apspriests priekšvēlēšanu diskusijās. Politiskā rakstura ziņā Angelai Merkelei līdzīgais Olafs Šolcs pacēla SPD reitingus necerēto augstumos – no 15% maijā līdz 25.7% vēlēšanās. Savukārt “progresīvo” politiku pārstāvošās Zaļo partijas atbalsts pavasarī uzlēca neticamos augstumos – 27%, mēnesi Zaļos padarot par populārāko partiju Vācijā. Vācijas vicekancleram un finanšu ministram Olafam Šolcam parādoties pie apvāršņa, SPD reitings sāka augt, līdz augustā no trešās vietas ierindojās pirmajā.
Angela Merkele kā savas politiskās platformas pamatu, kļūstot par kancleri 2005.gadā, uzstādīja “pārvaldību no vidus”. Sešpadsmit gados 3 no 4 Angelas Merkeles vadītājām koalīcijām bija tā sauktās lielās koalīcijas, kuras veidoja partijas, kam vajadzētu piedāvāt politikas izvēles alternatīvas – labēji konservatīvā CDU/CSU un centriski kreisā SPD, kas abas nodrošināja mieru un saticību, bet kurām trūka ideju nākotnei.
</span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Par idejām nākotnei bija grūti domāt uz kompromisiem un politisko “vidu” vērstajai Merkelei, kura saukta arī pa “nepagurstošu krīžu menedžeri.” Sākot no 2008.gada globālās krīzes līdz eiro krīzei un glābšanai, Krievijas avantūrām Krimā un Donbasā, 2015.gada migrācijas krīzei Eiropā un Lielbritānijas lēmuma izstāties no ES kanclere Merkele ir bijusi Eiropas Savienības lēmumu kodolā. Tās viņa sekmīgi vadījusi, jo vienmēr pieturējusies pie dažiem pamatprincipiem – lieliska sagatavotība, personiska pieeja un iedziļināšanās detaļās, vienkāršība un spēja nenogurstoši vadīt sarunas, lai visdziļākā paguruma brīdī piedāvātu risinājumu. </span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;"><br /></span></div><div style="text-align: justify;"><span style="font-family: verdana;">Ir skaidrs, ka neviens no trim kanclera kandidātiem patiesībā nav Merkeles līdzinieks. Angelas Merkeles ēra noslēgsies ar viņas aiziešanu no amata. Tomēr jācer, ka Vācijā tiks izveidota koalīcija, kas spēs valsti uzturēt ne tikai kā ekonomisko, bet arī kā digitalizācijas, modernizācijas un zaļās ekonomikas dzinējspēku. No tā iegūs visa Eiropa un arī Latvija.</span></div>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-45942952432103586332021-03-24T09:09:00.001+02:002021-03-24T09:09:25.869+02:00Atbalsts Baltkrievijas sabiedrībai: Informācija par īslaicīgu brīvdabas izstādi pie Nacionālās Operas 25.03 15.00-18.002021. gada 25. martā Rīgā, pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas notiks īslaicīga (no 15.00 - 18.00) brīvdabas izstāde par godu Baltkrievijas tautas cīņai par brīvību un demokrātiju, kas aizsākās pēc starptautiski neatzītajām prezidenta vēlēšanām 2020. gadā. Nelielā, improvizētā izstāde apliecinās atbalstu brīvībai un demokrātijai Baltkrievijā un godinās brīvības un demokrātijas cīņās kaimiņvalstī cietušos.
25. marts ir svarīga diena Baltkrievijas vēsturē, salīdzināma ar mūsu 18. novembri. Atšķirībā no Latvijas, kas 18. novembrī plaši svin savu Neatkarības dienu, Baltkrievijā šī ir tikai neoficiāla svētku diena, kas iezīmē Baltkrievijas valstiskuma sākumu. Šajā dienā 1918. gadā Baltkrievijas Demokrātiskā Republika izdeva Neatkarības deklarāciju. Baltkrievi tradicionāli svin brīvības dienu ar masu gājieniem, mītiņiem un koncertiem. Diemžēl daudzus gadus šīs svinības Baltkrievijā papildinājušas iekšlietu spēku veiktās masveida aizturēšanas.
Šogad 25. marts ir īpašs. Baltkrievi ir aizstāvējuši savas pamatprasības dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī kopš 2020. gada augusta nozagtajām prezidenta vēlēšanām. Izstāde sarīkota ar mērķi vēlreiz apliecināt, ka vardarbība Baltkrievijā jāpārtrauc, visi politieslodzītie jāatbrīvo, un jārīko jaunas, brīvas un godīgas vēlēšanas. Šajā dienā Latvijā patvērumu radušie baltkrievi vēlreiz apliecinās savu apņemšanos dzīvot demokrātiskā, neatkarīgā un mierīgā valstī.
Īslaicīgās izstādes norisei atļauju devusi Latvijas Nacionālās operas un baleta vadība, par to informēta Rīgas Dome, Rīgas pašvaldības policija, Rīgas pilsētas būvvalde. Nedaudzie klātesošie ievēros visus piesardzības pasākumus atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai - valkās mutes un deguna aizsegus, ievēros distanci.
Pielikumā: Baltkrievijas neatkarības cīņas karoga fotogrāfijas pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas.
Sīkāka informācijas:
Aleksandrs Noviks 28751518
Lolita Čigāne 29503495 Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com12tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-15267807008289549722021-01-08T12:45:00.002+02:002021-01-08T12:52:17.098+02:00Lembergs nav “vienkārši klients”<div style="text-align: justify;"><span face="Merriweather-Light" style="color: #222222; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em;"><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8ltVlBfyh1JXQSDmN2VD8GOziBr1A69m6wHRoDoEUrXUu033UKBAT6_18NpRaD8nrsDl44XiRnhAF9FiQ8DNM6wJEBhldy3v4INWK9MSThsgYCZ3vChfphOenEw9eKoH9gQbt281uG1HT/s255/Screen+Shot+2021-01-08+at+12.50.19.png" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="194" data-original-width="255" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8ltVlBfyh1JXQSDmN2VD8GOziBr1A69m6wHRoDoEUrXUu033UKBAT6_18NpRaD8nrsDl44XiRnhAF9FiQ8DNM6wJEBhldy3v4INWK9MSThsgYCZ3vChfphOenEw9eKoH9gQbt281uG1HT/s0/Screen+Shot+2021-01-08+at+12.50.19.png" /></a></div><br />2020. gada decembrī Saeimas</span><span face="Merriweather-Light" style="color: #222222; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; color: #222222; font-size: 18px; font-style: italic; letter-spacing: -0.0075em; line-height: inherit;">Attīstībai/Par!</span><span face="Merriweather-Light" style="color: #222222; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span face="Merriweather-Light" style="color: #222222; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em;">virzītā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte Inese Nikuļceva netika apstiprināta ST tiesneša amatā, lai gan saņēma ievērojamu deputātu atbalstu – 47 balsis, tātad līdz apstiprināšanai pietrūka tikai četras balsis.</span></div><div class="post-content" style="box-sizing: inherit; color: #222222; font-family: Apud-Roman; font-size: 20px; line-height: 30px; margin: 1.875rem 0px 3.75rem; padding: 0px;"><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Par I. Nikuļcevas apstiprināšanu balsoja kandidāti izvirzījusī <span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">Attīstībai/Par!</span>, Zaļo un Zemnieku savienība un <span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">Saskaņa</span>. Pēc balsojuma <span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">Attīstībai/Par!</span> frakcijas priekšsēdētājs vērtēja, ka, neatbalstot I. Nikuļcevu ST tiesneses amatā, Saeima “izniekoja iespēju iestāties par kopīgām vērtībām – profesionalitāti un mūsdienīgu skatījumu uz Eiropas tiesību un cilvēktiesību attīstību Latvijā”. Par šo pagātnes notikumu, kas beidzās bez rezultāta, nebūtu nepieciešams gremdēties pārdomās, ja nebūtu kāda svarīga fakta – <span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">Attīstībai/Par!</span> augstajā</p><blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;"><p style="box-sizing: inherit; color: black; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Satversmes tiesas tiesneša amatā mēģināja apstiprināt cilvēku, kas Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir Aivara Lemberga pārstāvis. Un tā ir problēma, kas diemžēl gada nogales, <span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">Covid-19</span> krīzes un citu problēmu dēļ nav pietiekami izrunāta.</p></blockquote><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;"><span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">Attīstībai/Par!</span>, virzot Lemberga pārstāvi starptautiskajā Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietā <a href="https://hudoc.echr.coe.int/eng?i=001-198330#%7B%22itemid%22:%5B%22001-198330%22%5D%7D" rel="noopener noreferrer" style="box-shadow: none; box-sizing: inherit; color: #1779ba; cursor: pointer; line-height: inherit; text-decoration-skip: objects; text-decoration: none;" target="_blank"><span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">Aivars Lembergs pret Latviju</span></a> (iesniegta 2019. gada 8. janvārī) augstajam Satversmes tiesas tiesneša amatam, jebkādu kritiku par šo lēmumu stingri noraidīja. Virzītāji balstījās uz Latvijas Republikas Advokatūras likuma 7. pantu, kas nosaka – “advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu” un uzsverot, ka cilvēktiesības ir universālas, norādot, ka Aivars Lembergs ir tikai viens no <span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">daudziem</span> advokātes I. Nikuļcevas klientiem.</p><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Viss būtu pareizi, ja Lembergs būtu vienkārši klients. Tomēr tā nav. Lembergs ir daudzus gadus Latvijas tiesiskumu grāvis, smagos kriminālnoziegumos apsūdzēts indivīds, kurš tiek tiesāts kopš 2009. gada un kura un citu tiesājamo slimošanas dēļ, saskaņā ar žurnāla <span face="Merriweather-Light-Italic !important" style="box-sizing: inherit; font-style: italic; line-height: inherit;">Ir</span> sniegto informāciju, 2020. gadā nenotika 33 tiesas sēdes. 2007. gadā prokurors Lembergam noteica drošības līdzekli – aizliegumu veikt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Šo aizliegumu Lembergs, vazājot tiesu un prokuratūru aiz deguna, sistemātiski pārkāpa līdz pret Lembergu 2019. gada 9. decembrī sankcijas noteica Latvijas stratēģiskais, transatlantiskais sabiedrotais ASV, starptautiskajā pretkorupcijas dienā uzsverot – “korupcija ir globāla problēma. Tā mazina valstu valdību spēju pienācīgi rūpēties par saviem iedzīvotājiem; tā grauj sabiedrības likumisko, morālo un ētisko pamatu, tā palīdz starptautiskajai noziedzībai”.</p><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;"><a href="https://home.treasury.gov/news/press-releases/sm849" style="box-shadow: none; box-sizing: inherit; color: #1779ba; cursor: pointer; line-height: inherit; text-decoration-skip: objects; text-decoration: none;">Pamatojot Lemberga iekļaušanu t.s. Magņitska sankciju sarakstā</a>, ASV valdība 2019. gada nogalē skaidroja – “Lembergs ar politisko partiju un korumpētu politiķu palīdzību kontrolē organizācijas un indivīdus, tos sistēmiski ekspluatējot savu ekonomisko mērķu labā. Lembergs izmanto savu ietekmi politisko partiju vadībā, lai veidotu valdību sastāvu un nodrošinātu konkrētu personu iecelšanu amatos vai panāktu citu personu neiecelšanu amatos. Lembergs ir izdarījis spiedienu un korumpējis tiesībsargājošo institūciju amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses vai traucētu amatpersonām, kuras tam nav izdevies kontrolēt”.</p><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Inese Nikuļceva Aivaru Lembergu Eiropas Cilvēktiesību tiesā aizstāv, jo viņas klients uzskata, ka Latvijas tiesas rīkojošās neatbilstoši, jo nav atzinušas, ka kādreizējais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs 2012. gadā, salīdzinot Aivaru Lembergu ar zagli, kam kā filmās jāsēž cietumā, pārkāpis Lembergam Satversmē garantētās nevainīguma prezumpcijas tiesības. Kā zināms, Satversmes 92. pants nosaka – “ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu”.</p><blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;"><p style="box-sizing: inherit; color: black; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Tātad advokāte Inese Nikuļceva aizstāv Aivaru Lembergu pret to, ko par viņas “ierindas klientu” 2019. gada nogalē vēl daudz tiešākā valodā pateica ASV Finanšu ministrija.</p></blockquote><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Svarīgi, ka trīs tiesu instances kopā piecos procesos Latvijā ir skatījušas šo lietu un trīs no tām atzinušas, ka savulaik par pašvaldību darbu atbildīgais ministrs E. Sprūdžs, salīdzinot Lembergu par zagli, ir lietojis salīdzinājumu (metaforu) un paudis vispārzināmu, faktos balstītu (Ģenerālprokuratūras sniegtā informācija) viedokli.</p><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Pēc vairākām neveiksmēm, ko ar sankciju noteikšanu piedzīvoja Apvienotās Nācijas, globālā izpratne par sankciju jēgu mainījās. Proti, sākotnēji tika noteiktas ekonomiskās sankcijas pret visu valsti un tās ekonomiku kopumā. Piemēram, 1990. gadā ANO noteica sankcijas pret Irāku, bet no tām cieta iedzīvotāji, kamēr politiskā un ekonomiskā elite turpināja baudīt labāko no “abām pasaulēm” – iedzīvoties no korupcijas un no tās iegūto bagātību tērēt, lai izvairītos no sankciju radītās trūcības.</p><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Kopš tā laika pasaule ir mainījusies un, piemēram, ASV, Eiropas Savienības un citu valstu noteiktās t.s. Magņitska vai Ukrainas teritoriālās integritātes graušanas sankcijas vērstas tieši pret ietekmīgu un korumpētu indivīdu iespēju “baudīt labāko no abām pasaulēm” – turpināt apzagt sabiedrības mājās un vienlaicīgi par iegūto naudu baudīt luksus dzīvesveidu “brīvajā pasaulē”. Lai sankcijas darbotos, svarīgi vērsties pret ikvienu, kas to jēgu un būtību pārkāpj, sadarbojoties ar sakcionēto personu. Tikai tā var panākt, ka sankcijas ir iedarbīgas. Piemēram, pēc ASV lēmuma iekļaut Aivaru Lembegu Magņitska sankciju sarakstā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija <a href="https://www.fktk.lv/jaunumi/pazinojumi-medijiem/fktk-finansu-iestadem-janodrosina-asv-noteikto-sankciju-piemerosana-atbilstosi-to-noteiksanas-merkim/" style="box-shadow: none; box-sizing: inherit; color: #1779ba; cursor: pointer; line-height: inherit; text-decoration-skip: objects; text-decoration: none;">“2019. gada 10. decembrī [..] lūdza Latvijas finanšu tirgus dalībniekus noteiktu laiku nesniegt finanšu pakalpojumus sankcionētajām personām.”</a></p><blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;"><p style="box-sizing: inherit; color: black; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Turpinot pārstāvēt Aivaru Lembergu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, advokāte Inese Nikuļceva ļauj Aivaram Lembergam baudīt “labāko no abām pasaulēm” – turpināt Latvijas tiesiskuma graušanu iekšēji, iebiedējot tiesnešus un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjus un bezgalīgi vilcinot tiesu procesus Latvijā, vienlaicīgi dodot Lembergam cerības saņemt aizsardzību no Eiropas Cilvēktiesību tiesas.</p></blockquote><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Tās aizsardzību Latvijas pilsoņiem ir nodrošinājušas iepriekšējās Latvijas politiķu un valsts pārvaldes darbinieku paaudzes, kas, par spīti grūtībām un pretestībai no ietekmīgiem, korumpētiem indivīdiem, ir cīnījušās par Latvijas pievienošanos starptautiskajām institūcijām un tiesiskuma nostiprināšanu Latvijā.</p><p style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin: 0px 0px 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">Advokāta gadījumā šāda “labākā no abām pasaulēm” izmantošanas aizstāvība droši vien ir pieļaujama, bet Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta gadījumā – nav. Saeimā runājot par Ineses Nikuļcevas apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā, deputāte Inese Voika uzsvēra, ka “tiesiskas valstis ir laimīgas valstis”. Tomēr jāatceras, ka kolektīva laime ir stāvoklis, kas nerodas pats no sevis, par to nemitīgi jācīnās. Kā teikusi leģendārā ASV Augstākās tiesas tiesnese Rūta Beidere Ginsburga, “šī valsts varētu zaudēt savu tiesiskumu, ja mēs visu laiku nerīkotos tā aizsardzībai”.</p></div>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com8tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-86065137262511660482020-08-27T09:14:00.001+03:002020-08-27T09:14:22.559+03:00<p></p><div class="separator" style="clear: both; text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhSOKXWc-rTgkcl3OQVadZRSuzOVBraePue4NikWAWUcT_zh1DyKKe5a2oGiUIUK1s2K4QkyjhT9_cMAMqBXUyRPgNtpLiZz3Dk3MU5f-2rdnvFC85_lEKgEL3OmWKYPUKrrVrOoOO8J3AQ/s1080/IMG_0886.JPG" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1080" data-original-width="1080" height="640" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhSOKXWc-rTgkcl3OQVadZRSuzOVBraePue4NikWAWUcT_zh1DyKKe5a2oGiUIUK1s2K4QkyjhT9_cMAMqBXUyRPgNtpLiZz3Dk3MU5f-2rdnvFC85_lEKgEL3OmWKYPUKrrVrOoOO8J3AQ/s640/IMG_0886.JPG" /></a></div><br /> <p></p>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com98tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-11917530492729721622020-08-11T20:25:00.006+03:002020-08-12T09:04:22.825+03:00Tiksimies Baltkrievijas tautas atbalstam <p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;">Trešdien, 12. augustā 18.00 pie Baltkrievijas vēstniecības Rīgā notiks pikets Baltkrievijas sabiedrības atbalstam. Piketētāji pulcēsies "Solidaritātes akcijā Baltkrievijas tautas atbalstam", jo Baltkrievijas cilvēki, </span><span style="font-family: Cambria; font-weight: normal;">iestājoties par atklātām un godīgām vēlēšanām un godīgu, demokrātisku valsti, </span><span style="font-family: Cambria; font-weight: normal;">pašlaik cieš no valdošās varas represijām.</span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #1d2129; font-family: Cambria; font-weight: normal;">Pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā ir sākušies protesti pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tos vardarbīgi apspiež policija un militārās specvienības, ievainojot desmitus vai pat vairāk cilvēkus, ietriecoties pūlī ar policijas auto. Ir vismaz 3000 aizturētie.</span><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"> </span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #1d2129; font-family: Cambria; font-weight: normal;">Piketa iesākumā ar uzruna Baltkrievijas tautas atbalstam uzstāsies Latvijas Atmodas līderis Dainis Īvāns. </span><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #1d2129; font-family: Cambria; font-weight: normal;"><br /></span><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #1d2129; font-family: Cambria; font-weight: normal;">"</span><span lang="LV" style="color: #1c1e21; font-family: Cambria; font-weight: normal;">Kā mūs savulaik atbalstīja, tā arī mēs atbalstām. Tiksimies, lai atbalstītu ikvienu, kurš pašlaik Baltkrievijā cīnās par tiesībām dzīvot godīgā un demokrātiskā valstīt", aicina pasākuma iniciatīvas grupa, kas apvieno kopīgam mērķim vienojušos 8 sabiedriskus aktīvistus. </span><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #1c1e21; font-family: Cambria; font-weight: normal;"><br /></span><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #1c1e21; font-family: Cambria; font-weight: normal;">Piketa iniciatīvas grupas vārdā: </span><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #1c1e21; font-family: Cambria; font-weight: normal;">Lolita Čigāne </span><span lang="LV" style="font-family: Cambria; font-weight: normal;"></span></p><p class="MsoNormal" style="font-family: "times new roman bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;"><span lang="LV" style="color: #1c1e21; font-family: Cambria; font-weight: normal;">Tel: 29503495 </span></p>Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com67tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-73611541156260134892020-05-19T11:01:00.002+03:002020-05-19T11:02:53.255+03:00Dzīve pēc Covid-19 ir jau sākusies<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="post-image-description" style="background-color: #f4f4f4; box-sizing: inherit; color: #222222; font-size: 18px; line-height: 22px; margin: 0px; padding: 0.8125rem 1.25rem 1.1875rem; text-align: left;">
<div style="text-align: justify;">
<span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;">Vairāki prestiži starptautiski mediji aprakstījuši Latviju kā veiksmes stāstu cīņā ar</span><span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span style="background-color: transparent; box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; letter-spacing: -0.0075em; line-height: inherit;">Covid-19</span><span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;">, pašlaik saņemam atzinību par savlaicīgiem un pareiziem lēmumiem no igauņiem, kurus parasti apbrīnojam. Ietekmīgajam žurnālam</span><span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span style="background-color: transparent; box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; letter-spacing: -0.0075em; line-height: inherit;">Foreign Policy</span><span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;">premjers Krišjānis Kariņš empātiski teicis, ka, lai gan mirušo skaits Latvijā salīdzoši ir neliels, katra cilvēka nāve no</span><span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span style="background-color: transparent; box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; letter-spacing: -0.0075em; line-height: inherit;">Covid-19</span><span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span style="background-color: transparent; font-family: Merriweather-Light; letter-spacing: -0.0075em;">ir traģēdija. Pašlaik aktīvi diskutējam un vērtējam, vai valdības un atsevišķu ministru darbs pandēmijas apkarošanā bijis adekvāts un rīcība piemērota. Interesanti, ka Lielbritānijā, valstī ar senām demokrātijas un brīvas preses tradīcijām, mediju analīze par valdības, īpaši premjera B. Džonsona sniegumu ir daudz ļenganāka, lai gan viņa neskaidrie un nekonkrētie paziņojumi un sākotnējā bravūra nogurdinājusi daudzus.</span></div>
</div>
<div class="post-content" style="box-sizing: inherit; color: #222222; font-size: 20px; line-height: 30px; margin: 1.875rem 0px 3.75rem; padding: 0px; text-align: left;">
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Kritika un analīze ir svarīgas, tomēr nedrīkstam tajās iestrēgt, it īpaši sākt plosīt paši sevi, vaimanājot, ka mums nekas nesanāk un, līdzko robežas atvērsies, būs tik jābrauc prom. Jau šodien iezīmējas, kāda Latvija un Eiropa būs pēc <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">Covid</span> krīzes. Jāsāk domāt, kā Latvijai jauno situāciju izmantot mūsu valsts stiprināšanas labā. Protams, priekšā vēl ir daudz nezināmā. Tomēr ir vairāki zināmie – pēkšņa daudzu Latvijas starptautiski pieredzējušu pilsoņu intelektuālo resursu koncentrāciju mājās un drošticama apziņa, ka pasaule iepriekšējās sliedēs vairs neatgriezīsies.</div>
</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Lai gan pandēmijas apstākļos par galveno atskaites punktu kļuvušas dalībvalstu valdības un robežu slēgšana bijis strikti nacionāls pasākums, Latvijai <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">pēc-Covid</span>apstākļos Eiropas Savienība būs vēl svarīgāka. Latvijas ekonomiskā izaugsme pēdējos gados balstījusies uz Latvijas ekonomikas atvērtību, aktīvu eksportu un to, ka ar savu drošo un patīkamo vidi esam atvēri ciemiņiem no visas pasaules. Uz šī celma uzauguši, uzplaukuši un uzziedējuši neskaitāmi mazi un ļoti mazi uzņēmumi, kas snieguši kvalitatīvus ēdināšanas, skaistumkopšanas, veselības, kultūras un daudzu jomu pakalpojumus. <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">Pēc-Covid</span> apstākļos Latvijas spēja iekļauties visas Eiropas Savienības ekonomiskās atkopšanās vilnī būs ļoti nozīmīga. Ja <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">Covid-19</span> izraisītā krīze ir simetriska – visi tiek vienlīdz ietekmēti, atkopšanās no tās būs asimetriska – ātrāk atkopsies tie, kam būs vairāk resursu un gudrāka to pārvaldība.</div>
</div>
<div class="advads-8ac8f22cc05997d2e8058bb64ea71914" id="advads-8ac8f22cc05997d2e8058bb64ea71914" style="box-sizing: inherit; margin: 0px; padding: 0px;">
<div class="advads-irir-lv-raksti-vidus" id="advads-510957256" style="box-sizing: inherit; margin: 0px 0px 1.5rem; padding: 0px;">
<div class="advads-irir-lv-raksti-vidus" id="advads-590267239" style="box-sizing: inherit; margin: 20px 0px 1.5rem; padding: 0px;">
<a data-bid="1" href="https://ir.lv/linkout-ads/434095" rel="nofollow" style="box-shadow: none; box-sizing: inherit; color: #1779ba; cursor: pointer; line-height: inherit; text-decoration-skip: objects; text-decoration: none;" target="_blank"></a></div>
</div>
</div>
<blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;">
<div style="box-sizing: inherit; color: rgb(0, 0, 0) !important; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Kopumā <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">Covid-19</span> krīze devusi krietnu sitienu Eiropas izpratnei par globalizāciju. Eiropas Savienības valstis ir ļoti atkarīgas no Ķīnas stratēģisko preču piegādēs. Puse no visām Eiropas Savienībā lietotām medicīniskajām aizsargmaskām un tērpiem tiek ražoti Ķīnā.</div>
</div>
</blockquote>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Ķīna saražo 40% no visām Vācijā, Francijā un Itālijā patērētajām antibiotikām, 90% no visā pasaulē patērētā penicilīna un 100% no Eiropā izmatotā paracetamola. Nespēja nodrošināt operatīvas veselības aprūpes preču piegādes atklājusi konkrētu globālo piegāžu ķēžu vājumu – tās darbojas tad, ja izpildās visi mainīgie – preces un cilvēki brīvi un operatīvi kustas pāri robežām. Lai gan <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">Covid-19</span> pandēmija bija iepriekš paredzēta (to, piemēram, paredzēja ASV prezidents Obama 2014. gadā), rīcība diemžēl, kā tas ierasts, seko tikai pēc tam, kad atkarība no Ķīnas stratēģisko preču piegādēs ir skarbi piedzīvota.</div>
</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Sagaidāms, ka Eiropas Savienība kopumā daudz rūpīgāk raudzīsies uz stratēģisko rezervju veidošanu un daudz īsākām, paredzamākām un dažādākām stratēģiski nozīmīgo preču piegādes ķēdēm.</div>
</div>
<blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;">
<div style="box-sizing: inherit; color: rgb(0, 0, 0) !important; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Latvijai ar tās vieglās rūpniecības, biomedicīnas un bioframācijas ražošanas tradīcijām pavērsies jaunas iespējas, jo turpmāk tas, ka “var lētāk saražot Ķīnā”, būs mazāk nozīmīgs arguments.</div>
</div>
</blockquote>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Īsākas piegādes ķēdes nozīmē arī saudzīgāku attieksmi pret vidi. Tas attiecas, piemēram, uz pārtikas ražošanu. Pēc savas būtības pārtikai nav jābūt lētai. Tās cenai ir jāatspoguļo darbs, kas ieguldīts tās ražošanā. Savukārt tiem, kas augstākas pārtikas cenas nevar atļauties, jābūt mērķtiecīgam atbalstam. Daudzi pētījumi par sabiedrības veselību apliecina, ka no aptaukošanās un sliktas veselības visvairāk cieš tieši tie cilvēki, kas patērē lētu, neveselīgu, smagi pārstrādātu pārtiku ar garām piegādes ķēdēm un nebeidzamiem derīguma termiņiem. Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki, kas jau mācējuši veiksmīgi izmanot ES atbalstu savas ražošanas attīstībai, <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">pēc-Covid-19</span>situācijā var rēķināties ar to, ka pieprasījums pēc šādiem produktiem pieaugs un pavērs iespējas inovācijām.</div>
</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Tāpat Eiropas Savienība noteikti mainīs attieksmi pret ārvalstu investīcijām. Jau iepriekš Eiropas Komisija uzsvēra, ka daudz rūpīgāk jāvērtē, kas un kāpēc iegādājas Eiropas uzņēmumus.</div>
</div>
<blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;">
<div style="box-sizing: inherit; color: rgb(0, 0, 0) !important; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Eiropas Komisija jau martā nāca klajā ar rekomendācijām, kā valstīm aizsargāt savus <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">Covid-19</span> krīzes novājinātos uzņēmums pret agresīviem 3. valstu mēģinājumiem tos pārņemt.</div>
</div>
</blockquote>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Jau <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">pirms-Covid-19</span> pandēmijas Eiropas Komisijas pieteiktais <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">Zaļais kurss</span> paredzēja jauna veida atbalstu un investīcijas, lai padarītu Eiropas Savienības uzņēmumus konkurētspējīgākus un “zaļākus”. Apstākļos pēc <span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;">Covid-19</span> šāda rīcība nevis tiks atlikta uz vēlāku laiku, bet, visticamāk, pasteidzināta. Jāšaubās, ka, piemēram, Itālijas iedzīvotājiem, kas šajās dienās fotografē gulbjus un pat delfīnus Venēcijas kanālos, būs milzīga kāre strauji atgriezties pie kanālu duļķainā ūdens.</div>
</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Latvija ar savu mēreno, pat vēso klimatu joprojām būs pievilcīga Eiropas tūrismam. Jau pirms pāris gadiem Kuldīga klusībā bija Eiropas vēsuma galvaspilsēta – tur vairākas nedēļas vasarās pavadīja Eiropas dienvidos karstumu izcietušie eiropieši. Lai gan ir valstis, kuru valdībām ir lielāka rocība savu uzņēmēju atbalstam, nav valdības, kuru rokās būtu spēja “izslēgt” globālās sasilšanas izprasītos karstuma viļņus. Plaši izskanējušais “Baltijas burbulis”, kurā pašlaik dzīvojam, Latviju padara pievilcīgu tūrismam. Ikviens, kas šo izolācijas laiku izmantojis, lai apceļotu Latviju, noteikti ir sajūsmā, cik patiesībā pie mums daudz apskatāmā un baudāmā.</div>
</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<div style="text-align: justify;">
Šī krīze ir parādījusi vairākus Eiropas Savienības vājos punktus. Bet tā nav kaut kādu “viņu” problēma, tā ir arī Latvijas atbildība, tajā skaitā piemēroties un atrast savu vietu jaunajā pasaulē. Eiropas Savienība ir un vienmēr ir bijusi “procesā”. 2015. gada migrācijas krīze pārbaudīja ideju par vienotu personu pārvietošanās bloku (Šengenu) bez kolektīva ārējo robežu apsardzības mehānisma ārkārtas gadījumos un apliecināja, ka šāds mehānisms nepieciešams.<span style="box-sizing: inherit; font-family: "important"; font-style: italic; line-height: inherit;"> Covid-19</span> krīze apliecināja, ka atkarība no tālām un apstākļu maiņas viegli ietekmējamām piegāžu ķēdēm var būt bīstama. Un ka ir brīži, kad kopēja, Apvienoto Nāciju rīcība pandēmijas apkarošanā kļūst neiespējama un Eiropas Savienībai jāspēj uzrādīt kolektīva rīcībspēja, Latvija ir daļa no tās.</div>
</div>
</div>
</div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com17tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-61741476592474086842020-02-29T12:16:00.002+02:002020-02-29T12:18:52.221+02:00Rīga citām acīm<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt;">
<div style="text-align: justify;">
<br /></div>
</div>
<table cellpadding="0" cellspacing="0" class="tr-caption-container" style="float: left; margin-right: 1em; text-align: justify;"><tbody>
<tr><td style="text-align: center;"><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgIhyphenhyphen97mo7yWoV8U1Le2MCTdCbgpxN-noSwQprQTzonYFG1ZkMMi0MkodsC6XH36d04meQrctZcSxVpCtkIxL7MZrSHccf5tACOhwrY0_YA4T46cYiiGbZib-EiU4AaoF_-gNKL5I2nWNU-/s1600/ZZP02KNqQPeO8nSGx%2525m3%252Bw.jpg" imageanchor="1" style="clear: left; margin-bottom: 1em; margin-left: auto; margin-right: auto;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1200" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgIhyphenhyphen97mo7yWoV8U1Le2MCTdCbgpxN-noSwQprQTzonYFG1ZkMMi0MkodsC6XH36d04meQrctZcSxVpCtkIxL7MZrSHccf5tACOhwrY0_YA4T46cYiiGbZib-EiU4AaoF_-gNKL5I2nWNU-/s320/ZZP02KNqQPeO8nSGx%2525m3%252Bw.jpg" width="240" /></a></td></tr>
<tr><td class="tr-caption" style="text-align: center;">Kenets Krukemeirs Rīgā, 2020. gada februāris </td></tr>
</tbody></table>
<div class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span style="color: #17365d; letter-spacing: 0.25pt;"><span style="font-family: "helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif;">“Brauksim uz Rīgu uz divām nedēļām, piecās dienās neko nevar saprast”, tā uz Meierovica biedrības aicinājumu pabūt Rīgā un dot pienesumu sarunai par Rīgas pilsētas attīstību atsaucas Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) profesors, pilsēttransporta speciālists un pilsētvides aktīvists Kenets Krukemeiers un arhitekte, pilsētvides un urbānās dārzniecības eksperte Barabara Knehta no Bostonas, ASV. Viņi nav sajūsmā par pilsētplānošanas “superstāriem”, kas, atlidojuši uz pāris dienām, par milzīgiem honorāriem bārsta vietējiem apstākļiem bieži vien dārgas un nepiemērotas idejas. Dzirdēts par pilsētvides brīnumiem, piemēram, Maskavā, kur smalku pilsētkonsultantu biroji no Rietumeiropas radījuši superprojektus, kas notušē naudas varas ekspansiju Krievijas galvaspilsētā, kas turpina iznīcināt vēsturiskās kopienas un izdzenāt to identitāti nesošos, “neprestižos” iedzīvotājus. Bostonieši uzsver - pilsēta ir dzīvs organisms, kurš ir vesels daudzveidībā un savienojamībā, uz Rīgu raugoties ar saudzības un pietātes pilnām acīm. Pirms būvēt ko jaunu, pilsētā, kurā nepieaug iedzīvotāju skaits, jādomā, kā uzturēt un saglabāt to, kas m</span></span><span style="font-family: "helvetica neue", arial, helvetica, sans-serif; text-align: left;">ums jau ir. </span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span style="font-family: "helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><span lang="LV" style="color: #17365d; font-weight: normal; letter-spacing: 0.25pt;">Rīgu savā veidā ir pasaudzējis tas, ka Latvijas reģionos nav cilvēkresursu masīvai iedzīvotāju skaita eksplozijai pilsētā un kopienu pārveidei līdz nepazīšanai, kā arī tas, ka Pierīgā, kas salīdzinoši viegli sasniedzama, ir daudz brīvas zemes. Fakts, ka Latvijas iedzīvotāji turpina virzīties uz centru, ir nenoliedzams un nepielūdzams. Ap Rīgu esošā “baranka” ir vienīgā valsts teritorija, kurā konsekventi pieaug iedzīvotāju skaits. Ar tā radītajām problēmām dzīvojam jau kādu laiku – daudzi no Pierīgā dzīvojošajiem maksā nodokļus savās pašvaldībās, uz darbu Rīgā brauc individuālos auto, kas rada sastrēgumus, samazina gaisa kvalitāti, rada trokšņus un, visticamāk, vēl kādai Rīgas centrā dzīvojošai ģimenei ar bērniem liek meklēt dzīvesvietu piepilsētā. Tas noticis daudzās ASV pilsētās un Kenets un Barbara brīdina – Rīga no ASV lielākā vairuma pilsētu likteņa var izvairīties, veidojot dzīvojamu vidi pilsētā jau šodien. “Šoseja pilsētas centrā nogalina pilsētas dvēseli”, brīdina bostonieši, kas divas nedēļās brauca un staigāja Ķengaragā, Bolderājā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Āgenskalnā un citās Rīgas apkaimēs. </span><span style="color: #17365d; letter-spacing: 0.25pt;"><o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span style="font-family: "helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><span lang="LV" style="color: #17365d; font-weight: normal; letter-spacing: 0.25pt;">Viņu novērojams mazliet pārsteidz – Rīgā ir labs, attīstīts sabiedriskais transports, kas ir mūsu pilsētas spēks. Rīgas sabiedriskais transports vienmēr kursē laikā, sabiedriskā transporta vadītāji pārsteidzoši prasmīgi spēj pieturās piestāt tā, lai pasažieriem būtu ērti iekāpt un izkāpt, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu tramvaji viņu vērtējumā ir klusi, tīri un eleganti, sliedes labi uzturētas. Šie novērojumi ir pretēji tam, kā parasti uztveram Rīgas sabiedrisko transportu, un liek aizdomāties par to, cik daudz labāks mūsu galvaspilsētas sabiedriskais transports būtu, ja Rīgas Satiksme būtu labi pārvaldīts uzņēmums. Rīgā, protams, nav metro, bet piepilsētas vilcieni ir precīzi un ērti un jau vislielākajā mērā pilda normāla metro uzdevumus. Normāli gan nav tas, ka piepilsētas pasažieru vilcienā ir pilnīgi cita norēķinu sistēma un pilsētas transporta biļetes tur neder. </span><span style="color: #17365d; letter-spacing: 0.25pt;"><o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 15pt; text-align: justify;">
<span style="font-family: "helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><span lang="LV" style="color: #17365d; font-weight: normal; letter-spacing: 0.25pt;">Vienlaicīgi, Rīgā trūkst sabiedriskā transporta savienojamības. Pieturvietas izvietotas, neņemot vērā iedzīvotāju paradumus un ērtību. Cilvēkiem nav ērti paņemt bērnus no bērnudārza, iepirkties, satikt kaimiņus un nokļūt mājās. Daudzviet, lai nokļūtu mājās, jāšķērso dubļu lauks. Daudzās attālākās apkaimēs – Vecmīlgrāvī, Ķengaragā, Bolderājā, sabiedriskais transports tikai aizbrauc līdz tām. Ja dzīvojamā māja atrodas tālāk no galvenās maģistrāles, apkaimes iedzīvotājam tiek radīta papildus motivācija lietot auto. Labākai savietojamībai Kenets Krukemeiers iesaka mikrorajonos lietot pašlaik labi aprīkotos mikroautobusus, kam vieglāk izgrozīties pa šaurajām apkaimju ieliņām, šos pakalpojumus izņemot no kopējiem, “lielajiem” maršrutiem, bet nodrošinot to, ka tie sniedz mikromobilitātes pakalpojumus, iespējams – par brīvu.</span><span style="color: #17365d; letter-spacing: 0.25pt;"><o:p></o:p></span></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span style="font-family: "helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><span lang="LV" style="font-weight: normal;">Saprotamības ziņā Rīga svešiniekam ir nedraudzīga. Iedomājieties – esat tūrists, kas iznāk no Centrālās stacijas. Kā zināt, kurā virzienā ir Mākslas muzejs vai Rīgas jūgendstila centrs? Cilvēks tiek mudināts doties pazemē, kur galamērķis nav skaidrs, un cerība atkal nokļūt virszemē nav droša. Šis noteikti ir viens no iemesliem centra un mikrorajonu nošķirtībai. Šo mentālo atsvešinātību starp apkaimēm un centru noformulēja Bolderājas aktīvisti - “centrs nav tālu, bet ceļš uz turieni ir garš”. Padomiskā centra un apkaimju mentālā nošķirtība traucē pilsētai funkcionēt kā dzīvam, vienotam organismam, neizmatojot visas pilsētas dotās iespējas. Tieši šādām acīm skatoties, es noticēju stāstam, ka man zināma jaunieša 7. klasē Āgenskalnā ģimnāzijā satiktā klasesbiedrene Rīgas centrā savos 14 gados bija bijusi vien pāris reižu.</span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span style="font-family: "helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif;"><span lang="LV" style="font-weight: normal;">UNESCO pasaules mantojuma statuss Rīgas centru ir pasargājis no platjoslu šosejas pilsētas centrā. Tomēr tas nav pasargājis Rīgas centru no vidi degradējošām caurplūstošā transporta artērijām. Čaka, Brīvības, Lāčplēša, Krasta ielas pašlaik pilda šādu tranzīta ielu, faktiski šoseju funkcijas. Šo ielu satiksmes organizācija vairākas desmitgades ir bijusi vērsta uz to, lai tās būtu pēc iespējas ātri izbraucamas caurbraucošai satiksmei, tomēr skaidri redzam tā ekonomisko ietekmi – veikaliņi un kafejnīcas šajās ielās nīkuļo vai tiek slēgti, cilvēki, kam ir dzīvokļi šajās ielās, cenšas no šiem īpašumiem atbrīvoties un pēc iespējas pārcelties uz Pierīgu. Bostonieši iesaka pilnībā mainīt Čaka ielas konceptu, ieviešot tā sauktās “mentālās ātruma barjeras” – ielās, kurās ir soliņi, koki, velojoslas un satiksmes apļi auto pārvietojas lēnāk un saudzīgāk, radot mazāk sastrēgumu un galugalā atvieglojot satiksmes plūsmu. Tādā vietā atjaunojas mazi veikaliņi un kafejnīcas, ielā atgriežas dzīvība. </span><o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt;">
<div style="text-align: justify;">
<span style="font-weight: normal;"><span style="font-family: "helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif;">Dzīvas ir tās pilsētas, kur ir dzīvas dažādas apkaimes, kur vēsturiskie iedzīvotāji sadzīvo ar jaunienācējiem. Būtu žēl, ja jauns nekustamo īpašumu attīstības vilnis iznīcinātu iedzīvotāju kopienas Grīziņkalnā, Ķīpsalā, Avotu ielas apkaimē, tomēr ir skaidrs, ka šajās kopienās ir nepieciešamas jaunas ģimenes, kas šodien diemžēl bieži pieņem lēmumus par labu Pierīgai. Sev par milzīgu pārsteigumu konstatējām, ka Rīgas Domē neeksistē mājokļu politika – neviens nav pilsētas pārvaldē nav sistemātiski domājis, kā Rīgai piesaistīt jaunās ģimenes. Īpašumi vēsturiskajās Rīgas apkaimēs ir dārgi, ēkas ir sliktā stāvoklī. Tādējādi senās, skaistās apkaimes pamazām noasiņo, dodot vietu nebeidzamām autoplūsmām, kas no Pierīgas mežiem ieved dienas darbiniekus Rīgā, lai tie vakarā atkal pilsētu pamestu. </span></span><span style="font-family: "times new roman"; font-size: 10pt; font-weight: normal;"><o:p></o:p></span></div>
</div>
</div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com90tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-44708880589351056422019-09-27T11:13:00.001+03:002019-09-27T12:51:56.617+03:00Pārrakstot Egilu Līcīti: Grēta Tūnberga <div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhUttK1gVt8avD7gtVki7eWyb239tVMZALpGHZYhOVYvp4DqPbwBuWN81kiCsPb8lYFZVAJVBmgSMwZa_yOGTitxJau2CCw3TVdEyxyheV2f4af5xkRXw9ac0zNUY7FOvNvlCyQY7BhmUtx/s1600/65607.jpg" imageanchor="1" style="clear: right; float: right; margin-bottom: 1em; margin-left: 1em;"><img border="0" data-original-height="680" data-original-width="510" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhUttK1gVt8avD7gtVki7eWyb239tVMZALpGHZYhOVYvp4DqPbwBuWN81kiCsPb8lYFZVAJVBmgSMwZa_yOGTitxJau2CCw3TVdEyxyheV2f4af5xkRXw9ac0zNUY7FOvNvlCyQY7BhmUtx/s320/65607.jpg" width="240" /></a><span style="font-family: "verdana" , sans-serif; text-align: left;">Sākšu ar atzīšanos. Lai gan Latvijas Avīze, īpaši manu aktīvo politisko gaitu laikā, mani ir ielikusi pavisam citā, ne savu lasītāju kastītē, jau vairākus gadus esmu regulāra tās lasītāja. Gan tāpēc, ka tā ir vienīgā neatkarīgā dienas avīze Latvijā, ko instinktīvi gribas atbalstīt, gan arī tāpēc, ka tā patiešām ir laba lasāmviela, kur ir gan labi komentāri, gan labas intervijas, gan lieliska analīze par, piemēram, Krievijā notiekošo. Egila Līcīša komentārus tur uztveru kā jancīgu kumodi vecvecāku klētiņā – visi pie tās tā pieraduši, ka sen jau vairs neuztraucas par tās neiederību nekādos priekštatos par gaumi. </span><br />
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif; text-align: left;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif; text-align: left;">Tomēr Egila Līcīša komentārs par vides akīvisti Grētu Tūnbergu, kurai šajā nedēļā bija iespaidīga uzstāšanās ANO, izkrita no šī ieraduma, jo ieņirdza par jaunu pusaudzi, saistot viņas vecumu un citas personiskās īpašības ar viņas uzskatiem un veidu, kā viņa tos pauž. Tomēr, ielasoties dziļāk, es sapratu, ka Egilu Līcīti, tāpat kā mūs daudzus, patiesībā ir pozitīvā veidā satriekusi Grētas drosme un nepārprotami pat šokējoši neparastais vēstījuma pasniegšanas veids ANO. Līcīša kungs to pauž ar sev pieejamiem instrumentiem – novecojušiem kā jancīgā kumode klētiņā, tomēr, skatoties cauri formai, Latvijas Avīzes komentētājs Egils Līcītis grib vēstīt, lūk, ko. </span><br />
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif; text-align: left;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif; text-align: left;">Lai gan daudzu uztverē tipisks sešpadsmitgadnieks ir nevarīgs, no vecākiem atkarīgs, patērētāju sabiedrībā un ierīcēs apslincis cilvēks, Zviedrijas vides aktīviste Grēta Tūnberga spilgti pierāda pretējo. Mēs dzīvojam tradicionālās politikas norieta ēnā, politiskās partijas šodien vairs netiek uztvertas kā vienīgās vēlētāju gribas un redzējuma paudējas. Turpina Egils Līcītis (šeit un tālāk citāti no <a href="http://www.la.lv/greta-nav-gretina-pie-ratina" target="_blank">komentāra</a>). “Daļa cilvēku visā pasaulē arvien vairāk uzticas neprofesionāliem politiķiem, valsts birokrātijai nepiederīgiem jaunienācējiem, no varas augstumiem līdz šim tālu stāvējušiem. [..] Latvijā tas izpaužas, piemēram, kā vēlētāju spontāni dāvātās balsis “KPV LV” uzņēmumam ar sekojošām pēcvēlēšanu pamatotām bažām, ka ievēlētie nemākuļi apdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību”. Arī pasaulē vērojami šādi procesi – ASV prezidents Donalds Tramps bijis realitātes šovu zvaigzne, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis popularitāti ieguvis, spēlējot prezidentu populārajā seriālā “Tautas kalps”.</span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif; text-align: left;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-size: 11pt;"><span style="font-family: "verdana" , sans-serif;">Šajā ziņā, situācijā, kad oficiālie mēģinājumi mazināt klimata pārmaiņas ir kusli vai neeksistējoši, “pasaulē, protams, spilgtākā uzlecošā zvaigzne notiekošajā procesā ir [kaujinieciskā zviedru jauniete], sešpadsmitgadīgā vides aizsardzības aktīviste Grēta Tūnberga, kurai kā neformālai līderei ir miljoniem sekotāju, kuri ar mazo zviedrieti priekšplānā vēlas nosargāt planētu, mūsu kopīgās mājas”. Klimata acīmredzamo pārmaiņu laikā arvien vairāk cilvēku “ir ar mieru vest zaļu dzīvesveidu – dzert ūdeni no krāna, zortēt atkritumus, dzīvot bez auto, nelietot polietilēna maisiņus un vienreiz lietojamos traukus”. Pieaug arī kritika pret politiķiem, “kuri ne vella nedara, lai atmosfērā samazinātu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu izmešus, un kuriem nospļauties par zemeslodei draudošajām klimata pārmaiņām”.</span></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "helvetica";"><span style="font-family: "verdana" , sans-serif; font-size: 11pt;">Nav ierasts redzēt, ka šādā asā, eksitenciālā cīņā par planētas izdzīvošanu iesaitās sešpadsmitgadīga meitene, jo streotipiskie priekšati par pusaudžu interesēm šajā vecumposmā ir pavisam citādi.</span></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "helvetica";"><span style="font-family: "verdana" , sans-serif; font-size: 11pt;">Grēta Tūnberga ir neparasta. Savu spēju fokusēties uz vienu, planētai tik būtisku jautājumu viņa arī pati ir attiecinājusi uz savu Aspergera sindromu, kas ļauj meitenei mazāk ņemt vērā un ievērot stereotipiskos priekštatus par to, kāda rīcība konkrētās situācijās ir akceptējama. Ja ilgu laiku darba devēji cilvēkus ar Aspergera sindromu stigmatizēja – nodarbināto procents to vidū bija ļoti mazs, pēdējās darba tirgus tendences rāda, ka cilvēki ar šo sindromu tiek arvien vairāk pieņemti un akceptēti kā darbinieki ar neordināru domāšanu un pieeju problēmu risinājumiem, kuri nav gatavi atkāpties pirmā “tā nemēdz darīt” priekšā. </span></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "helvetica";"><span style="font-family: "verdana" , sans-serif; font-size: 11pt;">Grēta par vides jautājumiem interesējas jau sen, “par globālo sasilšanu meitenīte uzzinājusi, būdama astoņgadīga, un brīnījusies – kādēļ neviens skaļā balsī nerunā par šo jautājumu! Piecpadsmit gados Tūnberga sāka bastot piektdienās skolu un iet vienatnē protestēt pie Zviedrijas Riksdaga pret deputātu bezdarbību. [Grēta] jo dienas, jo kļuva populārāka, jaunietes [..] pozīcija, kad apkārtējā pasaule deg liesmās, sastapa sapratni daudzu vienaudžu”, kā arī plašākas sabiedrības vidū. “Grētai radās komandas biedri un atbalstītāji.” </span></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif; font-size: 11pt;"><span style="font-family: "helvetica";">Lai gan Grēta ir ārēji trausla sešpadsmitgadniece, viņa “ir Zviedrijas “Gada sieviete 2019”, izvirzīta apbalvošanai ar Nobela Miera prēmiju, žurnāla “Time” atzīta starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem zemes virsū, atdarināšanas cienīgs paraugs pasaules jaunatnei!. </span><span style="font-family: "helvetica";">Neviens nav par mazu, lai kaut ko mainītu! </span><span style="font-family: "helvetica";">Šonedēļ [..] Grēta [..] kāpa Apvienoto Nāciju klimata samita tribīnē, lai uzrunātu globālos līderus”. </span></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif; font-size: 11pt;"><span style="font-family: "helvetica";">Viņas sniegums bija neparasts, izteiksmīgs un aktiermeistarīgi spēcīgs. Gan ar balss toni, gan sejas izteiksmi, gan garām pauzēm viņa pieprasīja klātesošajiem valstu vadītājiem “atdot nozagto bērnību un sapņus”. Patiesi, par mūsu šodienas ērto dzīvi un nesamērīgo pateriņu maksās tieši Grētas paaudze. Grēta nāk no ģimenes, kas svētīta skautves mākslās “m</span><span style="font-family: "helvetica";">anierīgi izpildītajā runā varēja manīt atblāzmu no skološanās dramatiskajā mākslā vai pārmantotu talantu no papa, aktiera Svantes Tūnberga</span><span style="font-family: "helvetica";">. Drosme valstsvīrus nodēvēt par riebekļiem, kad tie zemu noliektām galvām pēta savu lakkurpju purngalus”, ir labs veids kā panākt, “lai jaunieši, pacēluši acis no viedtālruņiem”, pamanītu, ka mūsu planēta ir briesmās”.</span></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "verdana" , sans-serif;"><br /></span></div>
<div align="JUSTIFY" lang="lv-LV" style="margin-bottom: 0.08in;">
<span style="font-family: "helvetica";"><span style="font-family: "verdana" , sans-serif; font-size: 11pt;">Kā uz to, ka politisko līderību uzņemas cilvēki, kurus politiskās vadības pozīcijās nav ierasts redzēt, reaģēt mūsu sabiedrībai, kas pieradusi pie patēriņa? Mums jāatšķir graudi no pelavām un jāsaprot, ka “neparastie politiskie spēlētāji” ir dažādi, tomēr mūsu planēta ir saudzējama un lolojama.</span></span><br />
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
</div>
</div>
</div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com9tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-16103517395694571342019-08-23T07:25:00.001+03:002019-08-23T07:25:10.567+03:00Dzeloņdrātis un pienenes <div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHp6kn1YrmqxFaqcms_cdgfQ00Ms7ItFoO6Fmn0qou77tb88mwNTnaycEom9tB4ToHkrHUAFYqrhTLfkzWVN1oPJuci6kUkivT7iYXoDy_uYVXNo7vWjxBo_lcCNg7vULNlnnk4RNfUSxl/s1600/Screen+Shot+2019-08-23+at+07.24.22.png" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="301" data-original-width="519" height="185" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHp6kn1YrmqxFaqcms_cdgfQ00Ms7ItFoO6Fmn0qou77tb88mwNTnaycEom9tB4ToHkrHUAFYqrhTLfkzWVN1oPJuci6kUkivT7iYXoDy_uYVXNo7vWjxBo_lcCNg7vULNlnnk4RNfUSxl/s320/Screen+Shot+2019-08-23+at+07.24.22.png" width="320" /></a>1989. gada vasara no jauna pusaudža viedokļa bija lieliska. Kas gan varētu būt labāks par neviena netraucētu laiskumu siltā vasarā? Var gulēt, cik gribas, lasīt gultā līdz pēcpusdienai, gultas saklāšanu atlikt uz nenoteiktu laiku, kā arī bezgalīgi klausīties Rīgas Čiekurkalna tirgū iepirktās lentas uz vecākiem nesen izdīktā magnetofona. Gaisā ir pārmaiņas, vecāki pazuduši Tautas frontē un jaunas, dramatiski citādas dzīves gaidās un, sekojot tolaik ierastajai tradīcijai, neko daudz par politiskajām norisēm neskaidro, jo paši nezina, kas īsti notiks, un arī mazliet baiļojas, ka pārāk skaidri formulēti politiski uzskati jaunam pusaudzim galu galā var būt par skādi.</div>
<br />
<blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; color: #222222; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;">
<div style="box-sizing: inherit; color: rgb(0, 0, 0) !important; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
23. augustā šo brīnišķīgo dienas ritu pārtrauca mūsu padomju dzīvoklītī ieskrējušais tētis, steigā paziņojot, ka mums ar māsu tūliņ jābūt gatavām, jo <span style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light-Italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">Baltijas ceļā</span>trūkstot cilvēku.</div>
</blockquote>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
Pēc pāris minūtēm ar ģimenes pelēko <span style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light-Italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">žiguli</span> desojām Iecavas virzienā. Piebraucām pie grupas cilvēku, un mums pretī skienošs cilvēks nokliedza, “jūs, meitenes, cik ātri vien varat, skrieniet gar cilvēku ķēdi uz priekšu, tur ir pārrāvumi, tos jāaizpilda”.</div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
<span style="letter-spacing: -0.0075em;">Savas skolas vieglatlētikas pulciņā jau biju uzrādījusi labus rezultātus garos sprinta skrējienos, un, iespējams, šis bija mans labākais rezulāts. Pēdējā mirklī paguvu aizpildīt pārrāvumu, rokas sadevās un pa ķēdi uz priekšu ceļoja spēcīga enerģija – no laiskas, neapzinātas pusaudža eiforijas līdz elektrizētai politiskai demonstrācijai vienā mirklī. Tad sekoja 1990. gada Dziesmusvētki, kuru noslēguma koncertā uz mirkli pārstāja līt un debesīs parādījās pilns varavīksnes loks.</span><span style="letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span style="box-sizing: inherit; font-family: Merriweather-Light-Italic !important; font-style: italic; letter-spacing: -0.0075em; line-height: inherit;">Gaismaspili</span><span style="letter-spacing: -0.0075em;"> </span><span style="letter-spacing: -0.0075em;">dziedājām vairākas reizes.</span></div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
1991. gada barikādes mums, Jelgavas skolniecēm, jau bija regulāra ekskursija – pa dienu klasē, vakarā – ar vilcienu prom uz Vecrīgu. Elpojām ugunskuru dūmus, staigājām pa smilšu maisu labirintiem, klausījāmies pieklusinātās sarunās un radio skaņās, un mazliet baidījāmies un nebaidījāmies vienlaicīgi. Pavasarī mums, robežpaaudzei starp padomju laikiem, Atmodu un savu, atjaunotu valsti, bija eksāmeni, tajā skaitā krievu valodā. To kārtojām vēl “pēc pilnas programmas” – gan smago gramatikas daļu, gan runu. Tā man veicās labāk un ar kvēlu pārliecību eksāmena komisijai noskaitīju garu citātu no Ļermontova poēmas “Mciri” par jauna cilvēka neremdināmām ilgām.</div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
Pavisam drīz vecākiem paziņoju, ka tālākas mācību gaitas man turpināsies vai nu Kultūras akadēmijā – tolaik pilnīgi jaunā, Tautas frontes aktīvista, filozofa un sociologa Pētera Laķa izlolotā “jaunā tipa” augstskolā, vai nekur. Visus vecāku piedāvājumus mācīties “augstskolās ar tradīcijām” noraidīju kā stagnātismu. Augstskolā konkurss bija mežonīgs, paliku nedaudz zem svītras, un sekoja vecāku ultimāts – mācības jāturpina. Jebkur, bet jāturpina. Dokumentu pieņemšana nebija beigusies tikai Daugavpils Pedagoģiskajā instititūtā, bet mani jau iesniegtie dokumenti bija iesprūduši kādos birokrātijas ganģos, tāpēc kopā ar mammu šturmējām tolaik tautas izglītības ministra Andra Piebalga kabinetu un pie dokumentiem tomēr tikām.</div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
Daugavpils tajā laikā bija drūma vieta. Ļaunas priekšnojautas radīja jau brauciens vilcienā. Gaisā spriedze, cilvēki klusiņām klausās radio. Izkāpusi uzreiz meklēju telefona būdu. Mamma bija sākusi organizēt Jelgavas zemnieku apvienību, pulcinot Zemgales ļaudis, kas cerību pilni sapņoja par Latvijas lauku atdzimšanu. Zvanīju uz “štābu” – mazu istabiņu Jelgavas rajona izpildkomitejas ēkā. Mūsu sarunas fonā dūca un mutuļoja cerības un bailes, jo tieši tajā dienā Maskavā bija sācies 1991. gada augusta pučs. Mamma teica – dari, kas tev jādara, ar Latviju viss būs labi.</div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
Kad gājām pa ielu un runājām latviski, cilvēki Daugavpils ielās atskatījās. Nonākusi Parādes ielas kopmītnēs, tiku iepazīstināta ar kārtību – dušās nav gaismas, siltais ūdens – vienreiz nedēļā, istabā – piecas studentes. Manas asprātīgās studiju biedres jau bija “labiekārtojušās” – dzelzs gultas, nostiprinātas ar no skolas ēdnīcas atnestām metāla dakšiņām un nažiem, saceltas viena uz otras, izbrīvējot telpu dzīvei. Mūsu istabiņa drīz vien kļuva par “laimīgāko baraku nometnē” – pie mums smaržoja tēja, uz mazas plītiņas sautējās no mājām atvestas kotletes un uz sienas pie manas gultas rindojās tolaik modē esošās japāņu haikas. Šim gadam pieder arī mans oriģināldzejojums šajā žanrā: “Dzeloņdrātis, kas ierobežo manu dzīvi,/Šodien skūpstās/Ar pienenēm ceļmalā”.</div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
Pēc daudziem gadiem, apciemojot Daugavpils Rotko muzeju un nakšņojot mākslinieku rezidencē Daugavpils cietoksnī, devos agra rīta pastaigā pa cietokšņa uzbērumu. Bija maģisks rīts – vienā pusē Daugava, otrā – snaudošais Rotko muzejs vēsturiskajās ēkās.</div>
<blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; color: #222222; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;">
<div style="box-sizing: inherit; color: rgb(0, 0, 0) !important; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
Pie sevis pabrīnījos, kāpēc 1991. gada Daugavpilī par šo objektu neko nezināju. Bet, protams! Manā Daugavpils gadā tas taču vēl bija pilnībā padomju karaspēka kontrolēts.</div>
</blockquote>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
Pavasarī ar spožu rezultātu iestājos kārotajā Kultūras akadēmijā. Uzzinot, ka aizeju no Daugavpils Pedagoģiskā institūta, mana brīnisķīgā angļu valodas pasniedzēja Rumjanceva, kas mūsu, studentu, acīs iznesās kā īsta angļu lēdija, man satraukti teica: “But Lolita, you MUST study!”*. “Oh I will, but in Riga!”**, lepni atbildēju.</div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
Padomju armiju no Latvijas sāka izvest 1992. gadā. 1993. gada vasaru strādāju Zviedrijā, ģimenes viesu namā laukos. Atgriežoties Rīgā, atbrīvojumu no eksāmena un augstāko atzīmi zviedru valodā saņēmu, jo vienīgā savā klasē zināju, kā zviedriski ir “ezis” un “vāvere”. Bija sākusies cita dzīve.</div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
*Lolita, tev jāstudē!</div>
<div style="box-sizing: inherit; caret-color: rgb(34, 34, 34); color: #222222; font-family: Merriweather-Light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-align: justify; text-rendering: optimizeLegibility;">
**Protams, bet Rīgā!</div>
<br class="Apple-interchange-newline" /></div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com54tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-72602109028722087212019-06-26T14:08:00.000+03:002019-06-26T14:08:04.635+03:00Žurnālista Golunova atbrīvošana: skats no Pēterburgas<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<h1 class="title" style="box-sizing: inherit; color: #2a2a2a; font-family: breuercondensed-bold; font-size: 3.75rem; font-weight: 400; line-height: 65px; margin: 0px 0px 40px; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
<img alt="" class="attachment-full size-full wp-post-image" height="553" sizes="(max-width: 829px) 100vw, 829px" src="https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300.jpg" srcset="https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300.jpg 829w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-400x267.jpg 400w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-768x512.jpg 768w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-265x177.jpg 265w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-165x110.jpg 165w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-130x87.jpg 130w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-119x79.jpg 119w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-261x174.jpg 261w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-68x45.jpg 68w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-654x436.jpg 654w, https://ir.lv/wp-content/uploads/2019/06/TS0AF300-600x400.jpg 600w" style="border-style: none; box-sizing: inherit; caret-color: rgb(10, 10, 10); color: #0a0a0a; display: inline-block; font-family: breuercondensed-regular; font-size: 16px; height: auto; max-width: 100%; vertical-align: middle; width: 750px;" width="829" /></h1>
<div class="post-image-description" style="background-color: #f4f4f4; box-sizing: inherit; color: #222222; font-family: breuercondensed-regular; font-size: 18px; line-height: 22px; margin: 0px; padding: 0.8125rem 1.25rem 1.1875rem;">
Ivans Golunovs pēc atbrīvošanas no apcietinājuma. Foto: TASS</div>
<div class="post-image-author" style="border-bottom-color: rgb(216, 216, 216); border-bottom-style: solid; border-bottom-width: 1px; box-sizing: inherit; color: #2a2a2a; font-family: apud-bold; font-size: 20px; margin: 0px; padding: 1.1875rem 0px 1rem;">
<div class="row collapse" style="box-sizing: inherit; margin: 0px; max-width: none; padding: 0px;">
<div class="float-left" style="box-sizing: inherit; float: left !important; margin: 0px; padding: 0px;">
<span class="post-image-author-name" style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-bold; font-size: 14px; letter-spacing: -0.0075em; text-decoration: underline;">Lolita Čigāne</span> <span class="post-image-author-date" style="box-sizing: inherit; color: #7f7f7f; font-family: merriweather-bold; font-size: 14px; letter-spacing: -0.0075em;">14. jūnijs , 2019 7.00</span></div>
<div class="float-right hide-for-small-only" style="box-sizing: inherit; float: right !important; margin: 0px; padding: 0px;">
<div class="printfriendly pf-alignleft" style="box-sizing: inherit; float: left; margin: 0px; padding: 0px; position: relative; z-index: 1000;">
<a class="noslimstat" href="https://ir.lv/2019/06/14/zurnalista-golunova-atbrivosana-skats-no-peterburgas/#" rel="nofollow" style="-webkit-box-shadow: none !important; border: none; box-shadow: none !important; box-sizing: inherit; color: black; cursor: pointer; font-size: 14px; line-height: inherit; text-decoration-skip: objects; text-decoration: none; vertical-align: bottom;" title="Printer Friendly, PDF & Email"><img alt="Print Friendly, PDF & Email" src="https://ir.lv/wp-content/uploads/2017/12/printer-.png" style="-webkit-box-shadow: none; border: none; box-shadow: none; box-sizing: inherit; display: inline; height: auto; margin-right: 6px; max-width: 100%; padding: 0px; vertical-align: middle;" /></a></div>
</div>
</div>
</div>
<div class="post-content" style="box-sizing: inherit; color: #222222; font-family: Apud-Roman; font-size: 20px; line-height: 30px; margin: 1.875rem 0px 3.75rem; padding: 0px;">
<div style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Reti tā sagadās, tomēr šoreiz tā bija. Dienā, kad no apcietinājuma Maskavā tika atbrīvots Rīgā bāzētā neatkarīgā Krievijas medija <span style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light-italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">Meduza </span> žurnālists Ivans Golunovs, piedalījos Eiropas ietekmīgās domnīcas <span style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light-italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">ECFR</span> (<span style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light-italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">European Council on Foreign Relations</span>) darba seminārā Sanktpēterburgā, kur biju aicināta runāt par Baltijas-Krievijas attiecībām. Tur atklātas, iekšējas diskusijas formātā apspriedām katras puses pozīcijas.</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Manas runas laikā Rīgā pie Krievijas vēstniecības pulcējās Ivana Golunova atbalstītāji. Sacīju – Latvijas pilsoniskā sabiedrība tuvplānā redz, kas notiek Krievijā, pie jums iecienītais režisors Serebreņņikovs ir mājas arestā, uz izdomātu apsūdzību pamata apcietināts Golunovs, daudzi Krievijas demokrātiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji raduši patvērumu Baltijas valstīs. 2014. gada nelikumīgā Krimas aneksija Latvijā ir dzīvā atmiņā, bet konkrētu, drosmīgu Krievijas cilvēku liktenis rada papildus negatīvu attieksmi. Auditorijā par Golunova arestu zināja visi. Reti kuru tas bija atstājis vienaldzīgu.</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Sākums tam esot bijis pirmdienas rītā trīs ietekmīgu laikrakstu solidaritātes demonstrējums. Laikraksti <span style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light-italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">Kommersant</span>, <span style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light-italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">Vedomosti</span> un <span style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light-italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">RBK</span> iznāca ar vienādi noformētu titullapu – <span style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light-italic !important; font-style: italic; line-height: inherit;">Es un mēs esam Ivans Golunovs</span>. Maskavas un Sanktpēterburgas avīžu kioskos no rīta cilvēki esot aktīvi pirkuši “AVĪZI”, pārdevējiem uzreiz esot bijis skaidrs, ko pircējs vēlas.</div>
<div id="advads-2b0745779e3e5c5d8e806dfd9ac2c49d" style="box-sizing: inherit; margin: 0px; padding: 0px;">
<div class="advads-irir-lv-raksti-vidus" id="advads-283735559" style="box-sizing: inherit; margin: 0px 0px 1.5rem; padding: 0px;">
<div id="advads-1014538203" style="box-sizing: inherit; margin: 20px 0px 0px; padding: 0px;">
<br /></div>
</div>
</div>
<blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;">
<div style="box-sizing: inherit; color: rgb(0, 0, 0) !important; font-family: breuercondensed-regular !important; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Pāris stundu laikā visas avīzes izpirktas, un pēcpusdienā tās pārdotas pirkšanas-pārdošanas interneta vietnēs pat par 20 EUR gabalā. Nekas tāds agrāk neesot noticis.</div>
</blockquote>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Kāpēc pie salīdzinoši biežas politiskās izrēķināšanās pieradusī Krievijas sabiedrība uz Golunova arestu noreaģēja tik asi? Pirmkārt, daudzi Pēterburgas sarunbiedri skaidroja – daudziem Krievijas medijos strādājošajiem žurnālistiem šis esot bijis ļoti personiski – ja tā var notikt ar kolēģi, tā var notikt ar jebkuru no mums.</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Otrkārt, dažādas sociālo mediju un saziņas platformas ļoti ātri esot izanalizējušas, cik patiesībā smieklīgi un neprofesionāli bija “pierādījumi” narkotiku glabāšanā – pat paši iekšlietu darbinieki bija spiesti atzīt, ka it kā atrasto narkotiku foto ir no citas vietas.</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Tomēr izšķirošu lomu Golunova atbrīvošanā no aresta esot nospēlējis tas, ka Ivans Golunovs tika arestēts laikā, kad Sanktpēterburgā norisinājās Starptautiskais ekonomikas forums. Tā ir vieta, kur Krievija mēģina demonstrēt savu spēku un pārējai pasaulei parādīt, ka tās ekonomika nav Rietumvalstu pēckrimas aneksijas noteikto sankciju iedragāta.</div>
<blockquote style="border-bottom-color: rgb(230, 32, 15); border-bottom-width: 3px; border-style: solid none; border-top-color: rgb(230, 32, 15); border-top-width: 3px; box-sizing: inherit; font-family: BreuerCondensed-Regular; font-size: 32px; line-height: 2.3rem; margin: 2.0625rem 0px 4.125rem; padding: 2.0625rem 4.125rem;">
<div style="box-sizing: inherit; color: rgb(0, 0, 0) !important; font-family: breuercondensed-regular !important; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Informācija par tiesas lēmumu par Golunova arestu sociālajos medijos esot parādījusies vienlaicīgi ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzstāšanos Sanktpēterburgas ekonomikas forumā.</div>
</blockquote>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Tā vietā, lai Putins auditorijā redzētu viņam pievērstus sajūsminātus skatus, viņš savā priekšā esot redzējis viedtālruņos iegrimušu auditoriju, kas satraukti sekojusi līdzi ziņām par Golunovu un analīzei par iekšlietu darbinieku neprofesionalitāti. Dienas beigās pēc interneta mediju analīzes prezidenta uzstāšanās lasītāko ziņu topā esot bijusi tikai 2. vietā, aiz rakstiem par žurnālistu Ivanu Golunovu.</div>
<div style="box-sizing: inherit; font-family: merriweather-light; font-size: 18px; letter-spacing: -0.0075em; line-height: 32px; margin-bottom: 1rem; padding: 0px; text-rendering: optimizeLegibility;">
Vai Golunova atbrīvošana iezīmēs lielākas iespējas Krievijas brīvajai domai un varas kritiķiem? Visticamāk, ka nē. Kā saka paši Krievijas pilsoniskie aktīvisti – šis ir tikai vēl viens piemērs varas neparedzamībai – vienā dienā var apcietināt, grūti pateikt – kāpēc un par ko, citā – izlaist. Tāpat esot ar tiesām – visbiežāk tās lemj par sliktu demokrātijai un pilsoniskajām brīvībām, tomēr ik pa laikam notiekot pretējais.</div>
</div>
</div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com5tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-76569725095429365792019-02-12T13:17:00.000+02:002019-02-12T13:17:57.822+02:00Laikā, kad par un ap politiku tik daudz dzeltena, nolēmu, ka ar “dzīvesstila” presi var parunāt arī šādi. Paldies žurnālistei Anastasijai par sarunu.<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPMFgCX2q6CV3qd2PH485Ujwu84iuY5twCwtB4zfYdA0dlFMr1OPdERlRRl9E3bd_vpzyrX0OLr1uYT5iUS28mjQBu4zR4RbJGlSdvsQ4ZXcGaew6X_CO5nA8ol6_IHfZlWoGwNVFao322/s1600/Chig.jpg" imageanchor="1" style="margin-left: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="1600" data-original-width="1078" height="320" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjPMFgCX2q6CV3qd2PH485Ujwu84iuY5twCwtB4zfYdA0dlFMr1OPdERlRRl9E3bd_vpzyrX0OLr1uYT5iUS28mjQBu4zR4RbJGlSdvsQ4ZXcGaew6X_CO5nA8ol6_IHfZlWoGwNVFao322/s320/Chig.jpg" width="215" /></a></div>
<br /></div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com33tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-13121615647789437952019-01-23T16:36:00.000+02:002019-01-24T07:14:25.396+02:00Daudziem tādu Kariņu <div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjiesI_ZPGsmdxlgmLQQCQfq4_lVKMjPQB0GwO_vwhAPsgyaahqGvrwHthGmqOJoR9x_FcyWP-4sITSsIXP2zFmAto1kCZxPReesdKuOTkA6J5NU4WM7tmN_WGfP1TX8WAYEOIlaF4lc51c/s1600/Screen+Shot+2019-01-23+at+16.48.07.png" imageanchor="1" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="223" data-original-width="296" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjiesI_ZPGsmdxlgmLQQCQfq4_lVKMjPQB0GwO_vwhAPsgyaahqGvrwHthGmqOJoR9x_FcyWP-4sITSsIXP2zFmAto1kCZxPReesdKuOTkA6J5NU4WM7tmN_WGfP1TX8WAYEOIlaF4lc51c/s1600/Screen+Shot+2019-01-23+at+16.48.07.png" /></a></div>
<span style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;">“Vai Latvijā ir iespējama vājprātīga valdība?”, nesen jautāja pārstāvis no Latvijai līdzīgas, “jaunās” ES dalībvalsts, kuru paša valdības korupcija, populisms un sliktā pārvaldība viņu novedusi izmisumā. Aizdomājos, jo mums Latvijā gājis visādi. Tomēr dienā, kad 13. Saeimā apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība, gribas teikt, ka mums tomēr ir paveicies ar vēlēšanu sistēmas, vēlētāju izvēles un politiskās tradīcijas kombināciju. Nesen kāds britu kolēģis, kas arī ir izmisumā par paša valstī notiekošo un labi pārzina Latvijas politiku, jautāja: “Kāpēc mums nav Kariņa?”. Šajā pa jokam izteiktajā jautājumā ir liela daļa patiesības.</span><span style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;"> </span></div>
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;"><br /></span></div>
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;">Dzīvojam sadrumstalotas politikas laikā. To raksturo skaidro, ierasto, paredzamo politisko izvēļu – esmu darba ņēmējs, tātad balsoju par sociāldemokrātiem - noriets. Tas, protams, saistīts ar plašām ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām un kulturālām pārmaiņām. Šajā laikmetā redzam demokrātijas, kas ar grūtībām, tomēr spēj realizēt pārvaldību, un stipras, spēcīgas demokrātijas, kas gandrīz netiek galā. Diemžēl pašlaik redzam, ka šajā sadrumstalotības laikmetā galā</span><span style="font-family: "arial"; font-size: 16px;"> tikt v</span><span style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;">isgrūtāk ir tieši tām demokrātijām, kas pieradušas iztikt bez kompromisiem un koalīcijām, kuru vēlēšanu sistēma nosaka vairākuma varu, nevis proporcionalitāti – uzvarētājs iegūst visu, nevis varu dala proporcionāli iegūtajam atbalstam. Valstis, kas kādreiz šķita varenas – Lielbritānija un ASV, tagad politiski drīzāk izskatās kā milži uz māla kājām. </span></div>
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;"><br /></span></div>
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;">Iedomāsimies uz mirkli, ka 2011. gadā Lielbritānijas sabiedrība referendumā būtu izšķīrusies par proporcionālās vēlēšanu sistēmas ieviešanu. Tad šodien mēs redzētu nevis Lielbritānijas parlamentu, kas ir sašķelts četrās nosacītās daļās (1) konservatīvie, kas grib palikt Eiropas Savienībā, 2) konservatīvie, kas grib par katru cenu izstāties, 3) leiboristi, kas grib palikt, 4) leiboristi, kas grib maigāk izstāties), bet gan parlamentu, kurā būtu pārstāvēti krietni vairāk nekā divi pamatbloki, kas daudz niansētāk atspoguļotu vēlētāju vēlmes un izpratni. Tur, iespējams, ievērojamāk būtu libreāldemokrāti, lielāku lomu spēlētu skotu nacionālā partija, droši vien būtu radikālā, eiroskeptiskā UKIP, iespējams, vēl citas partijas. Tad būtu iespējams, ka Lielbritāniju no esošā politiskā sasaluma varētu izvest "britu Kariņš” – mazākās frakcijas pārstāvis, kas spēj atrast vairākuma atbalstu konkrētam, darboties spējīgam risinājumam.<o:p></o:p></span></div>
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;"><br /></span></div>
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;">Līdzīgas paralēles var vilkt ar ASV. Daudzi Republikāņi, domājams, pašlaik ir izmisumā par to, ko ASV starptautiskajai reputācijai un iekšējai vienotībai nodara Donalds Tramps, kas faktiski un īsti nekad nav bijis Republikāņu partijas pārstāvis. Daudziem Latvijā un citur Republikāņu prezidenti un amatpersonas asociējas ar tādām grandiozām un konsekventām personībām kā Ronalds Reigans un principiālais Amerikas patriots, īpašais Latvijas draugs Džons Makeins. Pašreizējais prezidents ir ļoti tālu no ikvienas šādas personības, tomēr Republikāņu partija ir pilnībā viņa gūstā. Radikālais, konfliktējošais, naidu un dusmas mājās un haosu ārvalstīs sējošais prezidents tai jāatbalsta, jo to prasa divpartiju sistēmas politiskā loģika. Plurālākā, proporcionālākā sistēmā, kur vara tiek dalīta atbilstoši daudz niansētākam un fragmentētākam sabiedrības modelim, šādam politiķim vēlētā politikā, protams, vieta atrastos, tomēr visticamāk, tas nebūtu valsts augstākās amatpersonas amats. <o:p></o:p></span></div>
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;"><br /></span></div>
<div style="font-family: Times; font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-family: "arial"; font-size: 12pt;">Pirms 2018. gada vēlēšanām Latvijas politisko partiju fragmentācija bija ievērojama, par vienu un to pašu vēlētāju cīnījās vairāki līdzīgi saraksti. Savstarpējos uzbrukumus, aso, histērisko toni, un dažu partiju brutālos uzbrukumus medijiem pamanīja arī starptautiskie novērotāji (EDSO). Tomēr Latvijai, kā bieži, iznāca laime nelaimē. Daudzi baidījās, ka spožo politisko aktieri Kaimiņu izmantojušais Aldis Gobzems iegūs ievērojamu vietu skaitu Saeimā un būs spējīgs realizēt savu redzējumu par varu. Ja realizētos uz Artusa Kaimiņa kamiešiem Saeimā iebraukušā Gobzema vīzija par valsts pārvaldību, man raksta sākumā citētajam kolēģim būtu nācies atbildēt: “Jā, Latvijā ir iespējama vājprātīga valdība”. Tomēr tā nenotika, jo vēlētājs salika puzli, kas izslēdz viena vai pāris politisko partiju dominanci, valdības vadību nodrošina tam, kam ir vislielākā pacietība un spēja sarunāties, un pat ļauj izslēgt oligarhisko ZZS. So far, so good. Līdz šim pieņemami.<o:p></o:p></span></div>
</div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com10tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-87655964566580294252018-07-25T09:13:00.003+03:002020-11-12T20:58:05.925+02:00Tiksimies ārpus nākamās Saeimas!<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<div class="separator" style="clear: both; text-align: center;">
<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgQ5etjfm1q-CIK7WLjsaM4dYY0mDL8eET-3H29a7Y60zBiXg3cc2LwKePeX9hGeyE7rQLgkV18o6YP2N7g876wN3TLO04Vx8r3mlA1rtQu6Jnt0T-EzSMEs_K5CCB0s_UcPYKqoPi3hmPV/s1600/Screen+Shot+2018-07-25+at+09.47.50.png" style="clear: left; float: left; margin-bottom: 1em; margin-right: 1em;"><img border="0" data-original-height="398" data-original-width="594" height="214" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgQ5etjfm1q-CIK7WLjsaM4dYY0mDL8eET-3H29a7Y60zBiXg3cc2LwKePeX9hGeyE7rQLgkV18o6YP2N7g876wN3TLO04Vx8r3mlA1rtQu6Jnt0T-EzSMEs_K5CCB0s_UcPYKqoPi3hmPV/s320/Screen+Shot+2018-07-25+at+09.47.50.png" width="320" /></a></div>
<span face=""verdana" , sans-serif"><b><span lang="LV">Esmu bijusi Saeimas deputāte jau 8 gadus, ievēlēta 3 reizes, kandidējot Rīgas vēlēšanu apgabalā. Visas trīs reizes esmu saņēmusi ievērojamu vēlētāju atbalstu, kas izpaudies vēlētāju plusiņos - 2010. gadā saņēmu 15092, 2011. gadā - </span><span style="background-color: white;">7934</span><span lang="LV">, 2014. gadā – 10145<span style="color: #333333;"><span style="background-color: whitesmoke; caret-color: rgb(51, 51, 51);">. </span></span></span><span lang="LV">No sirds pateicos ikvienam cilvēkam personīgi, kas mani atbalstījis, jo tas ļāvis man darīt darbu, ko patiešām mīlu, un no sirds un pēc savas labākās izpratnes stradāt savas valsts labā. Es arī pateicos visiem, kas manu vārdu ir svītrojuši, arī tādu bijis ne mazums, tas man vienmēr atgādinājis, ka svarīgākās lietas dzīvē nāk ar rūpīgu un pamatīgu darbu. </span></b></span></div>
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span face=""verdana" , sans-serif"><b><br /></b></span></div>
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span face=""verdana" , sans-serif"><b>Tagad esmu nolēmusi “iepauzēt” un 13. Saeimas vēlēšanās nekandidēt. Es pateicos Jaunās Vienotības kolēģiem, kas par spīti visām pēdējo gadu publiskajām un nepubliskajām turbulencēm mani tomēr ir aicinājuši kandidēt Jaunās Vienotības sarakstā. Sadarboties politikā nav viegli un šis aicinājums ir novērtējums manai spējai sadarboties par spīti visam, kas noticis. Esmu bijusi Vienotības biedre kopš 2010. gada līdz 2017. gada vasarai un man vienmēr bijusi pārliecība, ka tieši šāda, centriski labēja partija ir manas īstās politiskās pārliecības mājas. Jā, mani uzskati ir liberālāki nekā, iespējams, lielas daļas Vienotības biedru, tomēr tas nekad nav nopietni traucējis. Pretrunas ar iepriekšējo Vienotības vadītāju, īpaši pēc 2014. gada vēlēšanām, mums vienmēr bija par to, vai politikā iecerētais vienmēr jādabū par katru cenu un kā gudri virzīt politiskās partijas lielāko resursu – cilvēkus, lai politiskā partija būtu stipra. Vienotības ilggadējā priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šajos svarīgajos jautājumos priekšplānā vienmēr redzēja pati sevi.</b></span></div>
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span face=""verdana" , sans-serif"><b><br /></b></span></div>
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span face=""verdana" , sans-serif"><b><span face=""helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif">Pirms gada, kad šķita, ka Vienotības kolēģi nespēs pamosties no letarģiskā miega, lai izšķiroši rīkotos partijas glābšanai, iesaistījos jaunas politiskās partijas Kustības par! dibināšanā. Daudzi šodienas Kustības par! biedri ir manis iesaistīties</span><span face=""helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif"> m</span><span face=""helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif">udināti. Nebiju īsti iepriekš piedzīvojusi tādu atsaucību kā pagājušā gadā zvanot Kustības par! manifesta parakstītājiem ar aicinājumu piedalīties. Sekoja negaidīti pacilājoša un atsaucīga reakcija. Mans lēmums šodien nekandidēt vēlēšanās ir saistīts arī ar atbildību, ko izjūtu pret šiem cilvēkiem. Kandidēšana Kustības par! sarakstā man nav iespējama. Ir vienkāršs, anonīma autora dzejolītis par jaunu dāmu, kas smaidot devās izjādē ar tīģeri, bet atgriezās smaidoša tīģera vēderā. Ideālistiski iecerēto Kustību par! pašlaik dominē īstas politbiznesa haizivis. </span></b></span></div>
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span face=""verdana" , sans-serif"><b><br /></b></span></div>
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span face=""verdana" , sans-serif"><b><span lang="LV">Visbeidzot, nekandidēšu vēlēšanās, jo nevēlos vairot apjukumu. Apzinos, ka gan Vienotībā, gan Kustībā par! savas rosīgās dabas dēļ esmu bijusi redzama politiķe. Pēdējos mēnešos dzirdu arvien vairāk un vairāk apjukušu jautājumu par esošo politisko situāciju. Apjukuma kvintesence bija kāda kunga “Lampā” jautātais – “tad jūs tagad kopā ar Pavļutu veidojat Jauno Vienotību?”. Protams, nē, esmu Vienotības frakcijas bezpartejiska deputāte un Pavļuts, kopā ar Bondaru, Viņķeli, Pabriku, Pūci un Jaunupu ir viens no Attīstībai/Par līderiem. Tomēr kā to izstāstīt šim cienījamajam kungam, lai viņu vēl vairāk neapjucinātu? </span><span lang="LV"><o:p></o:p></span></b></span></div>
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span face=""verdana" , sans-serif"><b><br /></b></span></div>
<div style="margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV"><span face=""verdana" , sans-serif"><b>Izvēle nākamajās vēlēšanās nebūs viegla. Es ļoti ceru uz kopēju mūsu vēlētāja viedumu, kas, par laimi un lielu veiksmi mūsu valstij, ir izpaudies ne vienreiz vien. Vienīgais, par ko varu brīdināt pēc četriem Saeimas komisijā kopā ar Artusu Kaimiņu pavadītiem gadiem - balsot par Artusa Kaimiņa partiju būtu ļoti, ļoti slikta izvēle Latvijai. Šis lieliskais aktieris savu dienu nodzīvo atkarībā no tā, ar kuru kāju konkrētā rītā izkāpj no gultas. Demokrātiskā politikā šādi politiskie līderi ir bīstami, ja neticat, pavērojiet, kas pašlaik notiek ASV.</b></span></span><span lang="LV" style="font-family: "times"; font-size: 12pt;"><o:p></o:p></span><br />
<span lang="LV"><span face=""helvetica neue" , "arial" , "helvetica" , sans-serif"><br /></span></span>
</div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<br /></div>
<div class="MsoNormal" style="font-family: "Times New Roman Bold"; font-weight: bold; margin: 0cm 0cm 0.0001pt; text-align: justify;">
<span lang="EN-GB" style="font-family: "times new roman"; font-weight: normal;"> <o:p></o:p></span></div>
</div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com7tag:blogger.com,1999:blog-1518638226816106138.post-74628648320605946382018-06-14T08:18:00.004+03:002018-06-14T08:18:45.355+03:00Žņaugs ap kaklu vietējiem referendumiem<div dir="ltr" style="text-align: left;" trbidi="on">
<div style="font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: Helvetica Neue, Arial, Helvetica, sans-serif;">Latvijā ir arvien vairāk pašvaldību, kuru vadībā kopš neatkarības atjaunošanas nekas nav mainījies. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuras atbildībā ir pašvaldību darba pārraudzība, pašlaik cīnās ar opozīcijas līdzdalību ievērojami ierobežojošiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Dažās pašvaldībās diemžēl iemeties autoritārisma vīruss, un vīrusi, kā zināms, ir lipīgi. Saeimas Valsts pārvaldes komisijas izstrādātais “Vietējo pašvaldību referendumu likums” piedāvā nelielu pretpoti.</span></span></div>
<div style="font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: Helvetica Neue, Arial, Helvetica, sans-serif;"><br /></span></span></div>
<div style="font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: Helvetica Neue, Arial, Helvetica, sans-serif;">Diemžēl pagājušonedēļ pati VARAM iznira kā zibens no skaidrām debesīm, lai šo likumu torpedētu. Saeimas atbildīgā komisija ar šo likumprojektu strādā jau sešus gadus un par tā virzību trešajā, galīgājā lasījumā 10. maijā jau bija vienojusies. Šī likuma sagatavošana, saskaņā ar “Likumu par pašvaldībām” ir VARAM atbildība jau kopš 2009. gada. Ministrija pati ir šī likuma virzītāja un piedalījusies tā izstrādē. Tagad sanāk, ka ministrija, pēkšņi attapusies, grib apēst savu saules gaismu vēl neieraudzījušo bērnu. Saskaņā ar komisijas lēmumu vietējo pašvaldību referendumu likumam būtu jāstājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.<o:p></o:p></span></span></div>
<div style="font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: Helvetica Neue, Arial, Helvetica, sans-serif;"><br /></span></span></div>
<div style="font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: Helvetica Neue, Arial, Helvetica, sans-serif;">Pēc VARAM “stopkrāna” komisijas sēdē ir pieņemts lēmums “turpināt diskutēt”. Saeimas valsts pārvaldes komisijas lēmums atbalstīt likumprojekta virzību uz Saeimu 3., galīgo lasījumu tādējādi ir “pakārts gaisā”, gaidot laiku, kad VARAM ministrs varēs atnākt par šo likumprojektu “parunāties”. No VARAM vēstules īsti nepaliek skaidrs, kas tad pašai VARAM šajā likumā nepatīk – neskaidri idejas autorība piedēvēta kādai savulaik nevēlamai partijai, minēts arī, ka šie referendumi “neesot lietderīgi”.<o:p></o:p></span></span></div>
<div style="font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: Helvetica Neue, Arial, Helvetica, sans-serif;"><br /></span></span></div>
<div style="font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: Helvetica Neue, Arial, Helvetica, sans-serif;">Kas tad ir tik draudīgs šajā likumprojektā? Tas paredz iespējas konkrētajā pašvaldībā deklarētajiem izteikties par trīs jautājumiem – pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publisku ēku būvniecību un pašvaldības domes atlaišanu. Pašvaldības referendumam paredzēta lemjoša, nevis konsultatīva loma. Lai izteiktos par katru no šiem jautājumiem, pašvaldības iedzīvotājiem jāveic ievērojams darbs. Piemēram, lai panāktu 2017. gadā ievēlētās Rīgas domes atlaišanu, tā ierosināšanai būtu nepieciešams elektroniski vai papīra versijā savākt nedaudz mazāk kā 130 tūkstošu parakstu (30% no iepriekšējās vēlēšanās reģistrētajiem vēlētājiem). Tas ir tik, cik vēlētāju vēlēšanās nobalsoja par Saskaņu. Lai referendums būtu noticis, tajā jāpiedalās vismaz 82 tūkstošiem vēlētāju (2/3 no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos), no kuriem vairāk kā 50% nobalsotu “par”. Turklāt referendumu par domes atlaišanu būtu iespējams sarīkot tikai domes darba otrajā un trešajā gadā, bet ne pirmajā vai ceturtajā. <o:p></o:p></span></span></div>
<div style="font-size: 10pt; margin-bottom: 5.75pt; margin-left: 0cm; margin-right: 0cm; text-align: justify;">
<span lang="LV" style="font-size: 12pt;"><span style="font-family: Helvetica Neue, Arial, Helvetica, sans-serif;">Daži Saeimas Valsts pārvaldes komisijas deputāti, piemēram bijušie Skrundas, Tukuma un Apes novada priekšsēdētāji stingri atbalstīja vietējo pašvaldību referendumu likuma virzību, uzskatot, ka tas ir svarīgs instruments iedzīvotāju un pašvaldības dialogam. “Gudra pašvaldības dome līdz referendumam nenonāks, viss tiks atrisināts sarunu ceļā”. Savukārt ZZS, Nacionālās apvienības un Saskaņas deputāti uzskatīja, ka “jāturpina parunāties”. Dārgie Saeimas kolēģi, ka tik mēs “neturpinām parunāties” līdz brīdim, kad attapsimies, ka kādā pašvaldībā “runāt turpinātāji” būs, pašvaldības dome arī būs, bet iedzīvotāji tur vairs negribēs dzīvot. </span><span style="font-family: Times;"><o:p></o:p></span></span></div>
</div>
Lolita Čigānehttp://www.blogger.com/profile/03928076679673770346noreply@blogger.com2