Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: 2018

Tiksimies ārpus nākamās Saeimas!

Attēls
Esmu bijusi Saeimas deputāte jau 8 gadus, ievēlēta 3 reizes, kandidējot Rīgas vēlēšanu apgabalā. Visas trīs reizes esmu saņēmusi ievērojamu vēlētāju atbalstu, kas izpaudies vēlētāju plusiņos - 2010. gadā saņēmu 15092, 2011. gadā -  7934 , 2014. gadā – 10145 .  No sirds pateicos ikvienam cilvēkam personīgi, kas mani atbalstījis, jo tas ļāvis man darīt darbu, ko patiešām mīlu, un no sirds un pēc savas labākās izpratnes stradāt savas valsts labā.  Es arī pateicos visiem, kas manu vārdu ir svītrojuši, arī tādu bijis ne mazums, tas man vienmēr atgādinājis, ka svarīgākās lietas dzīvē nāk ar rūpīgu un pamatīgu darbu.  Tagad esmu nolēmusi “iepauzēt” un 13. Saeimas vēlēšanās nekandidēt. Es pateicos Jaunās Vienotības kolēģiem, kas par spīti visām pēdējo gadu publiskajām un nepubliskajām turbulencēm mani tomēr ir aicinājuši kandidēt Jaunās Vienotības sarakstā. Sadarboties politikā nav viegli un šis aicinājums ir novērtējums manai spējai sadarboties par spīti visam, kas noticis. Esmu bijus

Žņaugs ap kaklu vietējiem referendumiem

Latvijā ir arvien vairāk pašvaldību, kuru vadībā kopš neatkarības atjaunošanas nekas nav mainījies. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kuras atbildībā ir pašvaldību darba pārraudzība, pašlaik cīnās ar opozīcijas līdzdalību ievērojami ierobežojošiem pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Dažās pašvaldībās diemžēl iemeties autoritārisma vīruss, un vīrusi, kā zināms, ir lipīgi. Saeimas Valsts pārvaldes komisijas izstrādātais “Vietējo pašvaldību referendumu likums” piedāvā nelielu pretpoti. Diemžēl pagājušonedēļ pati VARAM iznira kā zibens no skaidrām debesīm, lai šo likumu torpedētu. Saeimas atbildīgā komisija ar šo likumprojektu strādā jau sešus gadus un par tā virzību trešajā, galīgājā lasījumā 10. maijā jau bija vienojusies. Šī likuma sagatavošana, saskaņā ar “Likumu par pašvaldībām”  ir VARAM atbildība jau kopš 2009. gada. Ministrija pati ir šī likuma virzītāja un piedalījusies tā izstrādē. Tagad sanāk, ka ministrija, pēkšņi attapusies, grib apēst savu

Kas centrā: bērns vai pieaugušais?

Attēls
Izglītības likums: a) Kam vajadzīgas izmaiņas; b) Kas šobrīd pieņemts; c) Kādi bijuši upuri.
Saeimā lemšanai nodoti Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas likuma grozījumi. Diemžēl tie valsts simtgades gadā paredz  paredz baznīcas institucionalizētās varas centralizāciju un vēstures fikciju.

Par Par!

Lai iegūtu atpazīstamību un mediju uzmanību Latvijas politikā , vajadzīga vai nu liela nauda, vai liels darbs. Vai arī spilgtas personības. Pagājušā gada augustā dibinātā Kustība Par!   nolēma nebūt vienas vai pāris spožu līderu partija, nolēma darboties tikai ar godīgi un caurskatāmi piesaistītu finansējumu. Tātad to, vai Kustība Par!   kļūs par spēlētāju sabiedriskajā politikā, varēja noteikt tas, cik lielu darbu Par! cilvēki ieguldīs politiskajā darbā. Politika ir piņķerīga un ļoti publiska, pat par sīkāko “iznācienu” par sevi var "atklausīties" visnepatīkamākās lietas. Tāpēc lielākais izaicinājums jaunajiem politiķiem Par! bija pārvarēt politiskās komunikācijas biklumu. Kustībai Par! tas neizdevās un pēdējā pusgadā plašāka sabiedrība dzirdējusi par uz vienas rokas pirkstiem saskatāmiem Par! politiķiem, lai gan partijā ir daudz lielisku, profesionālu, dedzīgu cilvēku, no kuriem daudzi būtu pelnījuši daudz aktīvāk veidot Latvijas politisko domu. Tieši daudzie piesaist

Reģionālie mediji: nozīmīgs elements valsts demokrātijā

Bez aktīviem reģionālajiem medijiem pašvaldības iegrimst pašapmierinātībā un varas nemainīgumā. Tad tas klusi piezogas no muguras un sākt žņaugt valsts demokrātiju. Runa debatēs par Tiesībsarga ziņojumu.

Uzticība ir jāattaisno

Pēc 2008. – 2009. gada Parex bankas izraisītās vispārējās krīzes, kas Latvijas valsti gandrīz noveda bankrotā, Latvija ilgi un pamatīgi strādāja, lai atjaunotu savu reputāciju. Mūsu valsts paveica neticamo – jau 2014. gadā pievienojāmies vienotajai ES valūtai eiro, izpildot t.s. Mārstihtas kritērijus, kas vispārīgi raksturo valsts finanšu veselību. Aizdomas par naudas atmazgāšanu   Latvijas bankās arī kopš mūsu iestāšanās eirozonā bijušas kā melns negaisa mākonis veiksmes stāsta perifērijā, tomēr mūsu pārsteidzoši atgūtā reputācija ļāvusi to redzēt, bet vienlaikus neredzēt. Latvijas bankas ir bijušas iesaistītas tādos starptautiskos skandālos   kā t.s. Magņitska naudas atmazgāšana, kad, pēc dažādām aplēsēm caur Latvijas bankām izceļoja 63 miljoni ASV dolāru no kopumā no Krievijas valsts budžeta izkrāptajiem 230 miljoniem. Moldovas, ES austrumu partnerības valsts attīstība un sabiedrības uzticība tika nopietni iedragāta, kad banku darījumu shēmās tur tika izlauplīts 1 miljards eir

Kad Magņitskis ir latvietis

Attēls
“ Viņu bērni apmeklē visdārgākās skolas, viņu dzīvesbiedri valkā atzītu dizaineru apģērbu un viņi brauc ar vislabākajiem auto. Viņi veic ieguldījumus universitātēs un citās cienījamās organizācijās, lai celtu savu reputāciju, ko bargi sargā sabiedrisko attiecību kompānijas par galvu reibinošiem honorāriem. Daži no viņiem ir Krievijas pilsoņi, kas kļuvuši tauki no Putina režīma laupījuma”, tā 2018. gada 3. februārī rakstīja Lielbritānijas laikraksts The Guardian, vērtējot, ka “Lielbritānija, bet it īpaši tās nekustamā īpašuma tirgus, ir nelegāli gūtu ienākumu paradīze”. Latvijas Saeima ir sagatavojusi lēmumu par sankciju noteikšanu Krievijas advokāta Sergeja Magņitska atklātajā korupcijā un viņa nogalināšanā iesaistītajām personām, kopumā nosakot persona non grata (nevēlamas personas) statusu 49 personām. Magņitskis ļaunprātīgi tika nonāvēts Maskavas cietumā, jo viņa klients, investīciju uzņēmums, Krievijas valsts budžetā nodokļos bija samaksājis 230 miljonus ASV dolāru. Šo

Čigāne: Eiropas Savienība ir kā mīļa omīte, kuras nozīmi saprotam tad, kad tās pēkšņi nav

Rīga, 25.janv., LETA. Eiropas Savienība (ES) ir kā mīļa omīte, kuras nozīmi saprotam vien tad, kad tās pēkšņi vairs nav, šodien ikgadējās ārpolitikas debatēs sacīja Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (Par!). Čigāne uzskata, ka sabiedrība bieži vien neaizdomājas par to, ko mums nozīmē ES, jo ir tik pierasts, ka daudzās jomās Eiropas Savienībai ir teikšana. "Es pat to gribētu salīdzināt kā ar tādu mīļu omīti, kas rosās mūsu virtuvē. Virtuvē vienmēr deg gaisma, pavardā kuras uguns, virtuvē smaržo pēc ābolu plātsmaizes, un ir tik pierasti un jauki. Tikai brīdī, kad pēkšņi minētā omīte virtuvē vairs nav, tad atjēdzamies, ko patiesībā tas mums ir nozīmējis," akcentēja politiķe. Viņa piebilda, ka laime ir tā, ka šajā situācijā ES noteikti nav omīte, kas aizies projām uz visiem laikiem. Latvija izvēlējusies būt Eiropas Savienības kodolā, tāpēc mums tajā skaitā ir jānodrošina tas, ka ES turpinās, dzīvo, paplašinās, attīstās un nāk par labu mūsu sabiedrības